Jautājums – būt vai nebūt Murjāņu sporta ģimnāzijai – joprojām karājas gaisā, un skolas kolektīvs ar bažām gaida valdības verdiktu.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gan apgalvo, ka nauda skolai netiks atņemta, un piedāvā tai divus attīstības scenārijus: būvēt daudzfunkcionālo manēžu samazinātā variantā vai par pusi summas rekonstruēt ēkas.
Lai gan bija paredzēts, ka jau 13. maijā IZM iesniegs valdībā ziņojumu par skolas pastāvēšanas plāniem, taču tā izstrāde ir ieilgusi, tāpēc tā izskatīšana Ministru kabinetā atlikta uz vēlāku laiku. Šobrīd tiek solīts, ka 29. maijā plānotajā Nacionālās sporta padomes sanāksmē varētu kļūt skaidrs, kas īsti notiks ar skolu.
Saeimas Sporta apakškomisijā IZM Sporta departamenta direktore Ulrika AuniņaNaumova uzsvēra, ka naudu Murjāņiem neviens negrasās noņemt, taču papildu līdzekļus, kā tas būtu vajadzīgs, ja īstenotu paplašināto projektu, arī nepiešķirs. Deputāti atbalstīja IZM ieskicēto daudzfunkcionālās manēžas būvniecību, kas provizoriski varētu tikt īstenota par 8,5 miljoniem eiro. Vairākums no viņiem iebilda pret ieceri tērēt 4 miljonus eiro esošo būvju kosmētiskajam remontam, kas uzlabotu gan sadzīves ērtības, taču «nebūtu nekāds ilgtspējīgs risinājums», kā teica komisijas vadītājs Ivans Klementjevs. Arī sporta federācijas un vecāku pārstāve bija par celtniecību, norādot, ka ir par Murjāņu attīstību, jo tur labi nodrošināti apstākļi gan mācībām, gan treniņiem, nevis sporta veidu sadalīšanu pa dažādām Latvijas vietām, kur uzbūvētas lielās sporta halles. Piemēram, Valmieras pašvaldība jau tagad izteikusi gatavību uzņemt volejbolistus savā paspārnē, un deputāts Guntars Bilsēns, kurš vērsa uzmanību uz nožēlojamo stāvoklī, kādā novesti Murjāņi, kaismīgi iestājās par šādu risinājumu. Viņam galīgi netīkot projekts kaut ko celt 40 kilometrus no Rīgas. Esot labāki varianti, kur var ieguldīt naudu. Arī Dzintars Ābiķis atkārtoja savu jau iepriekš teikto, ka tā būtu lieka tērēšanās laikā, kad politiskie apstākļi ir tik saspringti. Ja nu iestājoties ekonomiskā recesija – ko tad? Viņš neredzot iemeslu arī sporta veidu koncentrēšanai vienuviet, par labu variantu minot Rīgas 47. vidusskolu, kur tiek sagatavoti jaunie basketbolisti.
Skolas direktors Ēvalds Goba izteica nožēlu, ka projekts tā iestrēdzis, bet neslēpa prieku, ka, neraugoties uz negatīvo reklāmu, skolā uz jauno mācību gadu esot pieteikušies tik daudz skolēnu, ka būtu jāveido pat paralēlklases, kam gan šāda finansējuma nav. Savu gribu ienākt Murjāņos paudušas arī jaunas federācijas – regbija un cīņas sporta. Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka skola ne tikai tērē valsts naudu, bet arī pati pelna. Piemēram, šogad plānoti 50 000 eiro pašu ieņēmumi (par nometņu rīkošanu), esot arī ieekonomēti 10 000–12 000 eiro par apkuri.
Pēc sēdes Ē. Goba Neatkarīgajai neslēpa bažas par to, kādu lēmumu valdība varētu pieņemt. Esot taču redzams, ka Valmierai ir spēcīgs lobijs politiķu vidū, kas varētu nosvērt svarus ne par labu Murjāņiem. Ja projekts tuvākajā laikā nesakustēsies, var gadīties, ka tam plānoto naudu šogad neizdosies apgūt un tā galu galā aizies kur citur.