Valsts asinsdonoru centrs vēlas likvidēs reģionālo filiāli Ziemeļlatgalē
Rēzekni, tāpat, kā slimnīcas Gulbenē, Balvos, Krāslavā ar nepieciešamajiem asins krājumiem apgādā Valsts asinsdonoru centra reģionālā filiāle, taču Rēzeknes slimnīcas darbinieki ir satraukušies par plānoto filiāles likvidēšanu, kas liktu slēgt vismaz trīs nodaļas - ķirurģijas, reanimācijas, kā arī dzemdību.
"Šīs nodaļas visvairāk lej asinis - katru dienu vismaz seši vai septiņi maisi, mēnesī tie ir divi simti. Tā būtu traģēdija visai Latgalei," raidījumam norādījusi Rēzeknes slimnīcas asins kabineta vadītāja Sandra Pentjuša.
Filiāle Latgalē nodrošina sesto daļu asiņu daudzuma, ko centrs savāc visā valstī, kā arī 85% no nepieciešamā asins preparātu apjoma. "Mēs sagādājam asinis gan Rēzeknes slimnīcai, gan Ludzas slimnīcai. Rīga viena nevarēs apgādāt visas slimnīcas Latvijā," atzina Valsts asinsdonoru centra Latgales filiāles medicīnas māsa Olga Mažajeva.
Latgales filiāles loma ir stipri pārspīlēta, norādīja Valsts asinsdonoru centra direktore Iveta Ozoliņa. Viņa atzina, ka izbraukumi notiekot tikai trīs reizes nedēļā, un, lai optimizētu izmaksas, viņa iesaka darbiniekiem maksāt tikai par trīs dienām.
Reformām valsts asinsdonoru centrā atbalstu devusi arī Veselības ministrija, kas raidījumam norādīja, ka iejauksies tikai tad, ja centrs nevarēs nodrošināt savu pamatdarbību, jo Igaunijā un Lietuvā līdzīgas iestādes iztiekot ar daudz mazākiem cilvēku resursiem.
Ozoliņas priekšlikums ļauj reformas uzlūkot ar pamatotām bažām, uzskata raidījums. Jaunu donoru piesaistei viņa piedāvājusi organizēt diennakts izbraukumu uz festivālu "Positivus." Ozoliņas iepriekšējā darba vieta bija Cēsu slimnīca, un ārsti un pašvaldības politiķi raidījumam atklājuši, ka finanšu direktores darbība radījusi zaudējumus un viņas aizsākās reformas nav bijušas saprotamas, tādēļ darba Ozoliņa bija spiesta aiziet.
Ozoliņa gan norādījusi, ka kļuvusi par politikas upuri.