Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informācija, apkopojot rezultātus no 952 vēlēšanu iecirkņiem Latvijā, zināms, ka Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās piedalījušies 442286 (30.04%) balsstiesīgo vēlētāju.
No balsošanas apgabaliem šajās vēlēšanās Rīgā nobalsojuši 145709 (35.2%)vēlētāju.
Vidzemē -127493 (31.65%), Kurzemē EP vēlēšanās piedalījušies 55118 (27.59%) balsstiesīgo, Zemgalē vēlēt aizgājuši 60713 (26.77%) balsstiesīgo vēlētāju.
Savukārt Latgalē pie vēlēšanu urnām devušies 53253 (23.41%) balsstiesīgo.
Šajās vēlēšanās bijusi visu laiku zemākā aktivitāte Latvijas dažādo vēlēšanu pieredzē atjaunotās valsts laikā.
Atbilstoši "Latvijas faktu" sadarbībā ar Latvijas Televīziju veiktās vēlētāju aptaujas datiem par "Vienotību" nobalsojuši 31,2% aptaujāto vēlētāju, par "Saskaņu" - 13,1%, par "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - 11,7%, par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) - 6,2%, par Latvijas Krievu savienību (LKS) - 5,5%, par "Alternative" - 3%, par "Latvijas attīstībai" - 2,4%, par Latvijas Reģionu apvienību - 1,8%, par Latvijas sociālistisko partiju - 1,4%, bet par pārējām partijām - mazāk nekā 1% aptaujāto balsotāju.
Šodien EP vēlēšanās Latvijā piedalījās tikai 30,1% balstiesīgo vēlētāju. Tas ir ievērojami mazāk nekā 2009.gadā notikušajās EP vēlēšanās, kurās piedalījās 53,69% vēlētāju, un 2004.gadā, kad EP vēlēšanas Latvijā norisinājās pirmoreiz un tajās kopumā piedalījās 41,34% vēlētāju.
Viskūtrāk apmeklētās Saeimas vēlēšanas notika 2011.gadā, kad parlamentu ievēlēt aizgāja 59,45% vēlētāju, bet zemākā vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās bija pērn, kad tajās piedalījās vien 45,99% vēlētāju.