Benzīns galvās, benzīns sirdīs

 
©f64

"«Benzīns un eļļa ir labākā smarža, Mēs esam ceļā, un mērķis ir ceļš," tā visas motociklu būšanas jēgu apdzied Dambis un grupa Inokentijs Mārpls. «Vējā plīv mati, garām zib koki. Meitenes noskatās, es kā vējš.» Vēl tajā dziesmā ir par kurbuli, kas sūdīgi pielec, policistiem, kuri nevar noķert, utt., u.t.jpr. Vienā Latvijas motobraukšanas sezonā to visu var izbaudīt, bet saspiest visu sezonu vienā dienā – tā jau ir augstākā pilotāža. Konkursa Latvijas gada motocikls 2014 organizatoriem, dalībniekiem un žūrijai tas izdevās.

Vienā dienā katrs no 11 žūrijas dalībniekiem, Neatkarīgās Avīzes pārstāvis to skaitā, izbrauca ar 23 motocikliem. Kā no rīta sākām 333 trasē un tās apkaimē rūkt, tā vēlā vakarā tikai beidzām, un, ja atskaita vienu lauztu autožurnālista Kaspara Bergmaņa kāju, viss noritēja ideāli gludi.

Izrādās, citur Eiropā motociklu testi netiek šādi organizēti – tur motolietu profesionāļi jaunos modeļus testē savā nodabā, mediji savā. Līdz ar to Arnis Blodons, pateicoties kuram šī nominācija beidzot iedibināta arī Latvijā, ir krietns tradīciju celmlauzis.

Dīleru pieteiktie motocikli ir ļoti dažādi, tādēļ tos arī vērtē dažādās kategorijās, saskaņā ar smalku kritēriju kopumu un punktu skalu, ko izveidojis vecākais tiesu eksperts auto/moto lietās Oskars Irbītis. Tomēr, izvērtējot tādus parametrus kā vadāmība, dinamika, tehniskās novitātes, dizains/ergonomika un piemērotība Latvijai, viena aile atstāta tīri subjektīvām izjūtām, kas attiecībā uz motociklu ir vissvarīgākās, proti, gribu/negribu.

Neizprotamā kārtā Neatkarīgās gribu/negribu topa augšgalā iekārtojies, iespējams, Latvijas un arī jebkādiem citiem apstākļiem visnepiemērotākais sporta motocikls Agusta F4 1000. Traks itālietis – izcili neērts, ne pārāk skaists, arī dārgs. Spoguļos kaut kas redzams tikai tad, ja nokāpj nost un pietupjas. Šaurā vietā apgriezties neiespējami. Un tomēr – kā tas spēj aizraut! No F4 atvasinātais un koplietošanas ceļiem piemērotais Agusta Brutale salīdzinājumā ar savu pirmtēvu vai pirmmāti jau šķiet pārāk rāms un piejaucēts. Šosejnieku konkurencē noteikti jārunā vēl par diviem modeļiem. Pirmais ir KTM 1290 Super DUKE. Pilnīgs jaudas ārprāts, kura savaldīšanai jābūt gan stipriem nerviem, gan nobriedušākam prātam. Kur ar tādu legāli izskrieties? Droši vien uz Vāciju jābrauc vai slēgtu trasi. Trešais ielu skrējējs ir bavārietis. Bembis 1000R ar izcilām bremzēm, un, lai arī jauniņais šajā segmentā, šķiet, tiešām dēvējams par gada un varbūt arī piecgades veiksmi.

Katram žūrijas pārstāvim sarežģītākais uzdevums ir abstrahēties no sava iecienītākā motocikla tipa. Manā gadījumā tas ir enduro jeb piedzīvojumu motocikli. Pārsēšanās no KTM 1190 Adventure uz Yamaha MT-09 šķita kā no milža uz punduri, kaut gan arī pundurim nav ne vainas – gana pieejams un labs motodzīves sākumam. Milžu vidū sīvākie konkurenti tomēr ir BMW R 1200 GS Adventure ar tradicionāli uzdauzīto (vai blēdīgi piemiegto) aci un pilnīgi no jauna salasītais Suzuki V-Storm DL 1000. Lielisks visdažādākajos ceļa apstākļos, glīts un ērts. Tikai dīvaini, ka piekare mūsdienu elektronikas laikmetā regulējama ar skrūvgriezi.

Par Latvijas labākā motocikla nosaukumu cīnās ļoti raiba motociklu sabiedrība – arī 400 kilogramu smagais Harley-Davidson Electra Glide ar iesauku trolejbuss un trīsritenis CAN-Am Spyder, kas būtu ideāls brīvdabas rīks motobraucējiem/iesācējiem/pensionāriem. Lēkātāja Husqvarna Fe 501, kas salauza vienu žūrijas kāju. Vesels Hondu klāsts, kas aprīkots ar motociklam neierastu lietu – automātisko ātrumkārbu. Šogad patiešām ir no kā izvēlēties. Bet galvenā mācība paliek nemainīga – lai ilgi un laimīgi brauktu ar motociklu, jāatrod īstais. Veiksmi meklējumos!