Mēs skrējām, skrējām un atskrējām

Gandarīti ir skrējēji, gandarīti ir organizatori. Nordea Rīgas maratons izaudzis līdz 23 193 dalībniekiem, un vairākums no viņiem arī spēja savās distancēs finišēt.

Biedējošās laika prognozes par krusas graudiem kartupeļu izmēros laimīgā kārtā tika pārceltas uz vēlāku pēcpusdienu, un laiks bija kā radīts, lai no sirds izskrietos. Ne pārāk karsts, ne pārāk saulains un arī ne pārāk vējains. Garajās distancēs – maratonā un pusmaratonā – gan bija pa kādam kritušajam, ko turpat trases malā apčubināja dakteri. Taču ātrajās palīdzībās iekrautie ļaudis nebūt nemazināja pārējo skrējēju azartu. Skrienošos tūkstošus izsist no ritma nespēja pat kultūras kilometra gaudenā, gulēt rosinošā muzicēšana. Savukārt ūdens galdiņu meitenes demonstrēja vislieliskākās prasmes skrienošu cilvēku padzirdīšanā un aplaistīšanā.

Jo tuvāk līderu grupai, jo svarīgāks bija rezultāts, un te cīņa notika ne tik daudz starp uzvārdiem, kā starp valstīm. Mūsējā Jeļena Prokopčuka nepievīla pusmaratona distancē (1:14:52.9), vīriem ātrākais bija kenijietis. Savukārt galvenajā, 42 kilometru maratona distancē vīriem pirmā vieta japānim Ju Čibam – 02:13:44, aiz viņa palika divi kenijieši. Dāmām pirmā bija etiopiete Tigista Tešome Bedasa, ar rezultātu 02:36:51 sasniedzot maratona rekordu, tad amerikāniete un kenijiete. Desmit kilometru pjedestāls vīriem viss tika Latvijai. Savukārt sieviešu konkurencē pirmajās divās vietās igauņu trīnītes, kas trešo kaut kur bija pazaudējušas.

Svarīgākais