Ceļu būvi sāk ar svētkiem
Valsts pasūtīto ceļu 2014. gada būvdarbu starts tika dots 14. maijā Šlokenbekas pilī ar iepriekšējās sezonas izcilnieku apbalvošanu.
Ceļu būves specifika liek savus cāļus skaitīt nevis rudenī, bet pavasarī – tad, pērn būvētie ceļi un visi pārējie satiksmes infrastruktūras objekti ir pārlaiduši savu pirmo ziemu. Tad ir pamats gan apbalvot tos, kuri pagājušajā sezonā strādājuši vislabāk, gan norādīt uz kļūmēm, lai tās vairs neatkārtotos šogad. Valsts a/s Latvijas valsts ceļi bija sapulcinājusi praktiski visus ceļu būves pārstāvjus 14. maijā Šlokenbekas pilī jeb ceļu būves muzejā, lai kopīgi palūkotos uz paveiktajiem darbiem un spriestu par nozares izredzēm šogad un turpmāk.
Latvijas Republikas satiksmes ministrs Anrijs Matīss deva ceļu būvētājiem pašu galveno – pārliecību, ka šogad nozare varēs nopelnīt vismaz 250 miljonus eiro, salabojot 1300 km ceļu un ar tiem saistīto objektu. Tas attiecas uz pasūtījumiem, ko veikusi valsts vai kas veikti par valsts piešķirtu naudu. Reāli nozares guvums būs vēl lielāks, jo savus pasūtījumus nozares uzņēmumiem dod arī pašvaldības par saviem līdzekļiem, valsts un privātie uzņēmumi. Līdz ar to ceļu nozares apjomu var uzskaitīt dažādi, tomēr nekādā veidā šo būvdarbu summu nevar padarīt tik lielu, lai kliedētu bažas par Latvijas iespējām saglabāt savu satiksmes infrastruktūru, ko veido 75 tūkstoši km ceļu un 1986 tilti.
Naudas nepietiekamība šim mērķim ir tēma, kas avīžu lappusēs nonāca pavisam drīz pēc Latvijas Republikas atjaunošanas. Žurnālisti sabiedrības vārdā naudu ceļiem, ielām un tiltiem prasa, politiķi sola. A. Matīss ieradās Šlokenbekā ar iepriekšējā dienā pieņemtu valdības lēmumu palielināt šā gada ceļu būves budžetu par vienu miljonu eiro speciāli tiltiem un par 2,7 miljoniem eiro – vietējiem ceļiem. Tā ir puse no prasītās naudas, par kuras nedošanu iepriekš Neatkarīgā pauda savu sašutumu 28. aprīlī. Diemžēl tagadējā naudas došana atgādina labi iestudētu spēli, parādot to, ka valdība ņem vērā vispārzināmas lietas.
Valda Dombrovska valdības izstrādāto birokrātu valodu citējot, valdība ir «pieņēmusi zināšanai» ceļu būves programmu, kas paredz līdz 2019. gadam apmēram divkāršot būvdarbu apjomu naudas izteiksmē. «Programma nav solījums izlietot naudu, bet salabot konkrētus ceļus un tiltus,» Neatkarīgajai teica A. Matīss. «Ja politiķi atteiksies programmu pildīt, tad lai viņi brauc uz konkrētām vietām un skaidro vietējiem iedzīvotājiem, kāpēc tiem jāpaliek bez ceļa,» turpināja ministrs. Tā bija atbilde uz jautājumu par ticamību programmas izpildei.
Lai cīņa par programmas izpildi notiktu katru dienu, nozares uzņēmumi ir izveidojuši sabiedrisku organizāciju Latvijas ceļu būvētājs. Viņu mandātu prasīt programmas izpildi ir saņēmis bijušais Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš. Viņa uzdevums ir nodrošināt, lai Autoceļu fonds pastāvētu ne tikai vārdos, bet arī faktiski kā garantētas iemaksas no ieņēmumiem, kādus valstij dod degvielas akcīzes nodoklis. Ceļu būves programma balstās uz šādu iemaksu pakāpenisku atjaunošanu. A. Bērziņš ir gatavs uzdot jautājumu visām partijām un grupējumiem, kas pieteiksies uz šoruden paredzētajām Saeimas vēlēšanām, vai tās atbalsta ceļu būves programmu. Viņš sola nodrošināt, lai visi vēlētāji uzzinātu, ja kādi Saeimas pretendenti neapliecinās atbalstu programmai. Tā bija viņa atbilde, ka ceļinieki domā konkurēt ar citiem naudas prasītājiem. Labas izredzes uz papildu naudu taču ir arī skolotājiem, kuri šonedēļ nāca klajā ar streika demo versiju, arī militāristiem, kuru prasības pēc palielināta finansējuma balstās uz notikumiem Ukrainā, arī mediķiem, kuriem tiek solīts savs speciālais budžets pēc Autoceļu fonda parauga.
***
APSVEICAM!
Ceļu būves nozarē izcēlušies:
- SIA 8 CBR ar paplašinātiem autoceļa būvdarbiem ceļa Alūksne–Zaiceva posmā no 15,6. līdz 25. km.
- SIA Saldus ceļinieks ar autoceļa seguma atjaunošanu un pastiprināšanu ceļa Rīga–Liepāja posmā no 79,3. līdz 97,6. km.
- Elgars Smiltnieks ar mūža ieguldījumu ceļu nozarē.
- Gatis Puķe kā perspektīvākais būvdarbu vadītājs.