Pēc garām diskusijām Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus krimināllikumā, kas paredz sodu par PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latviju rupju noniecināšanu.
Pretēji Nacionālās apvienības vēlmēm krimināllikums neaptvers ne Vācijas, ne PSRS Latvijas okupācijas fakta noliegšanu.
Likuma jaunā redakcija nosaka atbildību par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latviju un tās iedzīvotājiem, publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu. Par šādu nodarījumu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pat pieciem gadiem.
«Esam lēmuši iekļaut Krimināllikumā tiešu norādi uz varām, kuras noziedzīgi vērsušās pret Latviju un tās iedzīvotājiem, – Padomju Savienību un nacistisko Vāciju. Lai arī Drošības policija norāda, ka jau pašlaik likums ļauj vērsties pret personām, kuras attaisno šo režīmu pastrādātos starptautiskos noziegumus, šāda norma nepārprotami jānostiprina arī likuma tekstā, konkretizējot esošo regulējumu. Vienlaikus sagaidām, ka valsts drošības iestādes rīkosies aktīvi, izmeklējot gadījumus, kad publiski tiek attaisnots holokausts, deportācijas, civiliedzīvotāju spīdzināšanas un slepkavības, kā arī militārs iebrukums Latvijas teritorijā,» skaidro Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Vienlaikus A. Judins norāda, ka ar šiem likuma grozījumiem Latvija līdz ar vairākām citām Eiropas valstīm PSRS režīma noziedzīgo rīcību pielīdzina nacistiskās Vācijas veiktajiem noziegumiem. Par to piemērojamais sods nemainās – brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.
Savukārt Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš skaidro, ka apvienību neapmierina fakts, ka kriminālatbildība netiek paredzēta par Latvijas okupācijas noliegšanu. Tādēļ apvienība pielikšot visas pūles, lai šāda norma likumā tiktu iekļauta.
«Ir jābūt skaidri noteiktai atbildībai, sodam par okupācijas fakta noliegšanu,» uzsver Gaidis Bērziņš. «Nedrīkst būt pieļaujama situācija, ka Latvijas skolās tiek atklāta PSRS okupāciju attaisnojošu materiālu izplatīšana, interneta vietnēs tiek popularizēti materiāli, kuros pausta nepatiesa informācija par Latvijai nozīmīgiem vēstures faktiem, taču Drošības policija (DP) norāda, ka kriminālprocess netiks uzsākts, jo regulējums neparedz ierobežojumus izglītības iestādēm pieņemt šādus materiālus.