2016.gadā pašvaldības darbinieki varēs deklarēt dzīvesvietu jaundzimušajiem

Iekšlietu ministrija (IeM) ir sagatavojusi grozījumus Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā, kas paredz, ka pašvaldību darbiniekiem būs tiesības vienā valsts informācijas sistēmā reģistrēt jaundzimušo un deklarēt viņa dzīvesvietas adresi.

Kā norādīts likumprojekta par grozījumiem Cilvilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā sākotnējā ietekmes ziņojumā, kas iesniegts valsts sekretāru sanāksmē, tā realizācijai nepieciešams uzlabot valsts informācijas sistēmas, tāpēc likumprojekts stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī.

Savukārt, ja par bērna dzimšanu paziņo ārstniecības persona vai cita dzemdībās klātesoša persona, kā arī patversmes vai ieslodzījuma vietas vadītājs vai pašvaldība, tad dzimšanas reģistra ierakstā bērna adresi ieraksta kā norādīto. Minētajām personām saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu nav tiesību deklarēt bērna dzīvesvietu.

Reģistrējot jaundzimušo un deklarējot tā dzīvesvietu Vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā, pašvaldību iestādes darbinieks varēs no sistēmas automātiski izdrukāt izziņu par jaundzimušā bērna deklarēto dzīvesvietu. Tāpat tehniski tiks izstrādāts risinājums gadījumam, ja jaundzimuša bērna dzīvesvieta tiks deklarēta citā pašvaldības administratīvajā teritorijā, nevis tajā, kurā tiek veikta dzimšanas reģistrācija. Tādā gadījumā pašvaldībai tiks uzreiz nosūtīta informācija par to, ka viņas administratīvajā teritorijā ir deklarēts jaundzimušais.

Ja pašvaldības iestādei dzīvesvietas deklarēšanas anulēšanas gadījumā būs jānoskaidro ziņu sniedzējs, tā varēs vērsties dzimtsarakstu iestādē, kas reģistrējusi bērnu un deklarējusi viņa dzīvesvietu. Tāpat arī Vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā un Iedzīvotāju reģistrā pie deklarētās dzīvesvietas adreses būs norādīta reģistrācijas iestāde.

Kā norādījusi Iekšlietu ministrija (IeM), ar grozījumiem likumā būtiski tiek mazināts administratīvais slogs sabiedrības mērķgrupai - jaundzimušajiem bērniem un to vecākiem. Bērna vecākiem pēc bērna dzimšanas nebūs nepieciešams apmeklēt divas dažādas pašvaldības iestādes, lai reģistrētu bērna dzimšanu un pēc tam deklarētu viņa dzīvesvietu. Tādējādi sabiedrībai tiek nodrošināta draudzīga valsts pārvalde.

Uzlabojot valsts informācijas sistēmu, IeM paredzējusi arī mazināt administratīvo slogu pašvaldību iestādēm. Plānots, ka to darbs kļūs ātrāks un efektīvāks, jo jaundzimušā reģistrācija un dzīvesvietas deklarācija prasīs tikai viena pašvaldības darbinieka nodarbināšanu.

IeM aplēses liecina, ka Vienotā civilstāvokļa aktu reģistra un Iedzīvotāju reģistra sistēmas papildinājumu izstrāde izmaksās 57 596 eiro 2015.gadā, bet sistēmas uzturēšana 2016.gadā un turpmāk katru gadu maksās 4937 eiro.

Kā liecina informācija informatīvajā ziņojumā, pirms projekta izstrādes IeM ar Latvijas Pašvaldību savienības starpniecību noskaidroja pašvaldību viedokli. No 119 pašvaldībām 30 pašvaldības grozījumus atbalsta, sešas pašvaldības atbalsta ar nosacījumu, ja bērns tiks deklarēts pašvaldībā, kurā tiek reģistrēta viņa dzimšana, un vismaz viens no vecākiem arī ir deklarēts šajā pašvaldībā. Savukārt grozījumus neatbalsta trīs pašvaldības. Lielākoties jeb 80 pašvaldības viedokli nesniedza.

Patlaban jaundzimušā vecākiem pēc bērna dzimšanas reģistrācijas dzimtsarakstu nodaļā ir nepieciešams doties pie pašvaldības darbinieka, kurš veic dzīvesvietas deklarēšanu. IeM norādījusi, ka labākajā gadījumā deklarēšanu var veikt tajā pašā ēkā, tomēr visbiežāk vecākiem jādodas uz citu pašvaldības ēku. Rezultātā jaundzimušā vecākiem tiek radīts administratīvais slogs. Tāpat tas negatīvi ietekmē jaundzimušā vecāku iespējas pēc iespējas ātrāk pieteikties pašvaldību nodrošinātiem pakalpojumiem, piemēram, pabalstu piešķiršanai, bērna pieteikšanai pirmsskolas izglītības iestādē.

Turklāt IeM praksē ir novērojusi, ka daļa vecāku vēlāk nedodas uz deklarēšanas iestādi, jo uzskata, ka reģistrācija automātiski ir arī dzīvesvietas deklarācija. Tādējādi daļai bērnu nav deklarētās dzīvesvietas adreses, kā rezultātā bērnam ir liegta iespēja izmantot pašvaldības piedāvātos pakalpojumus. IeM secinājusi, ka šāda kārtība rada gan pašvaldību darbiniekiem, gan vecākiem administratīvo slogu.