Grafiti: māksla vai cūcība?

© F64 Photo Agency

Par grafiti jeb, kā tagad iesaka dēvēt, ielu mākslu pienākas sods, bet, lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva, pilsētu vietvaras var mēģināt rast kompromisu ar zīmētājiem.

Pirms desmit gadiem Rīgā ar Hansabankas (toreizējais Swedbank nosaukums) atbalstu grafiti stilā tika apgleznots gājēju tunelis Ķīpsalā. Protestējot pret oficiālu atļauju darīt to, kam normāli jābūt aizliegtam, citi zīmētāji ātri vien tuneļa mākslu sacūkoja un aizsmērēja. Tagad, kad Rīga ir Eiropas Kultūras galvaspilsēta, ielu māksliniekiem būs sarīkots pat īpašs festivāls.

No 13. līdz 17. maijam Rīga 2014 programmas ietvaros tiek organizēts ielu mākslas festivāls Blank Canvas: Artground, playground, crimeground. Festivāla mērķis ir raisīt diskusiju sabiedrības un profesionāļu vidē par ielu mākslas vietu pilsētvidē. Pasaulē pazīstamais un savu anonimitāti joprojām saglabājušais Lielbritānijas ielu mākslinieks Benksijs ir pelnījis apzīmējumu «ielu mākslinieks». Kā ir Latvijā?

Šeit, visticamāk, absolūtais iedzīvotāju vairākums pateiks – fui, tā nav māksla! Gan jau daudzi nespļaudītos, ja ielu mākslinieki tiešām būtu mākslinieki un radītu mākslu, bet nereti uz katras mājas sienas vairāku kvartālu garumā ir uzšņāpts viņu paraksts vai «Koļa plus Maša» līdzvērtīgi teksti. Turklāt ielu mākslas filozofiju izprot tie, kuri ar to nodarbojas, un varbūt pavisam maz interesentu, kuri neko nezīmē. Bet filozofija un savs ētikas kodekss ielu mākslā pastāv.

Piemēram, 2012. gadā Rīgas domes Satiksmes departaments iztērēja apmēram 40 000 latu grafiti apkarošanai. Uzņēmumam Latvijas dzelzceļš arī ir bijis jāizlieto ne mazums naudas, lai pārkrāsotu apzīmētos vagonus, jo legālās krāsojamās sienas ielu māksliniekus, redz, neapmierina. Savukārt nekustamā īpašuma saimnieki ķēpājumu likvidēšanai tērē tūkstošus, jo ir nācies redzēt «mākslu» pat uz nupat atjaunota objekta. Sodi – kāds nepilns pusotrs simtiņš eiro – «māksliniekus» acīm redzami nebiedē. Viņi vispirms jānotver, pēc tam – jāpierāda, ka apzināti bojājis svešu mantu.

Ielu festivāla rīkotāji savā pieteikumā norādījuši, ka Eiropā un arī pasaulē kvalitatīva ielu māksla daudz retāk tiek asociēta ar kriminālu darbību un privātīpašuma bojāšanu, bet gan pamazām kļūst par ietekmīgu mākslas tirgus daļu un sabiedrības spoguli. Tāpēc par šiem jautājumiem paredzēts diskutēt Rīgā, izglītot sabiedrību par ielu mākslu, iepazīstināt ar veiksmīgiem citu Eiropas pilsētu piemēriem, kur ielu māksla ir integrējusies pilsētas vidē, veidojot kultūras kvartālus. Tas ļāvis piesaistīt tūristus un attīstīt mākslas formu, kuru līdz šim ir novērtējis un atzinis sabiedrības mazākums.

Festivāla oficiālajā mājaslapā www.blankcanvas.lv ir publicēta karte, kurā plānots apkopot kvalitatīvākos un populārākos ielu mākslas objektus, kas atrodami Rīgā. Ikviens pēc saviem ieskatiem var iesūtīt veiksmīgāko ielu mākslas objektu. Festivāla organizētāji kopā ar ielu mākslas ekspertiem izvērtēs iesūtītā mākslas darba atbilstību, un, ja tas atbildīs formātam, tas tiks iekļauts pirmajā Rīgas interaktīvajā ielas mākslas darbu kartē. Pirmie darbi jau ir, ievērtējiet!

Tiek solīts, ka pēc festivāla Rīga iegūs kvalitatīvus ielu mākslas objektus, ko kopā ar interesentiem veidos ielu mākslinieki Roa, MCity, Hop Louie, Matthew Tully, Moneyless, Kiwie, Dainis Rudens, Frost, Aigars Mamis, Tron un Paulis Liepa.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais