Noziedznieku elektroniskās uzraudzības ieviešanai Latvijā noteikts jauns kārtējais termiņš – 2015. gada 1. maijs. Plānots, ka nākamgad līdz 200 ieslodzītie atbildīs likumā izvirzītajiem kritērijiem un būs tiesīgi lūgt noteikt viņiem šādu uzraudzību.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uzsver, ka pedofilus ar elektroniskajām aprocēm un raidītājiem neaprīkošot. Tādā veidā uzraudzīs par mazāk smagiem noziegumiem notiesātos un cilvēkus, kuri būs nosacīti atbrīvoti pirms termiņa.
Igaunijā šāda sistēma pastāv jau septiņus gadus, bet Lietuvā – gadu. Elektroniskā uzraudzības sistēma kalpos, lai daļu noziegumus pastrādājošo «noņemtu no noziedzības ceļa», cer A. Latkovskis. Valstij tas izmaksās daudz lētāk nekā turēt likumpārkāpējus cietumos – elektroniskā uzraudzība dienā izmaksātu 7 eiro, bet viena diena cietumā – divreiz dārgāk. Latvija projektā iegulda salīdzinoši mazu naudu (15 procentus no kopējā finansējuma), pārējo summu atvēlējusi Norvēģijas valdība. Kopējais projekta finansējums ir 2 650 428 eiro.
Igaunijas pieredze liecinot, ka tikai pieci procenti ar elektroniskajām aprocēm pieskatīto likumpārkāpēju nosacītā soda izciešanas periodā atkal izdara noziegumu. Tādā gadījumā viņiem jāatgriežas cietumā un piespriestais sods jāizcieš pilnībā.
Latvijā ne visiem noziedzniekiem, pat ja viņi to paši vēlēsies, uz kājas piestiprinās elektronisko iekārtu. Būs ļoti daudz nosacījumu, lai tā notiktu. Piemēram, jābūt pastāvīgai dzīvesvietai, ģimenei jāpiekrīt pirms termiņa atbrīvoto personu izmitināt dzīvesvietā, miteklim jābūt drošam, lai tajā var uzstādīt raidītāju, utt. Igauņiem uzraudzību, iekārtu uzstādīšanu un personu kontroli veic probācijas dienesta darbinieki. Viņi pārliecinās, kur pieskatāmā persona atrodas – vai ir atstājusi dzīvesvietu, vai noteiktajā laikā atrodas darbā u. tml. Latvijā varētu būt līdzīga kārtība – piemērojot elektronisko uzraudzību, cilvēkam nevajadzēs visu diennakti sēdēt četrās sienās, bet pārvietošanās maršrutu gan nāksies saskaņot ar Valsts probācijas dienestu. Kā teica A. Latkovskis, rūdīti noziedznieki šādu uzraudzību nemaz nevēloties. Tāpēc «mēs sāksim ar nosacīti atbrīvotajiem, kas paveikuši mazāk smagus noziegumus un paši brīvprātīgi pieteiksies šādai soda izciešanai».
Pašlaik viņš iebilst, ka arī dzimumnoziedzniekus pieskatītu elektroniski. «Latvijā šo lietu, ka dzimumnoziedzniekus tā var uzraudzīt, ievārīja Godmaņa kungs, bet to šādā veidā nevar izmantot,» A. Latkovskis ir strikts. «Es uzskatu, ka dzimumnoziedzniekiem ir jāsēž pilns termiņš. Ja sods izciests pilnībā, tad viņi jāuzmana, bet tas jau ir cits jautājums. Tad jāmaina likumi, jārunā, kā viņus pieskatīs.»
Saeimas deputāts Andrejs Judins uzskata, ka aproces un tā dēvētā ķīmiskā kastrācija ir efektīvas metodes dzimumnoziedznieku ierobežošanai, bet – kā papildu līdzeklis. Tomēr šiem drošības līdzekļiem jābūt rezultatīviem. Par ķīmisko kastrāciju viņš saka – fakti liecina, ka dzimumnoziedznieki to mēdz izmantot, lai iegūtu alibi, jo internetā ir nopērkami medikamenti, kas neitralizē ķīmiskās kastrācijas procesā izmantoto medikamentu iedarbību. «Ķīmiskā kastrācija ietekmē vīrieša veselību – viņš kļūst sievišķīgāks, jūtami izmainās. Un bieži vairs nevēlas turpināt ārstēšanos. Šis ceļš nebūtu jāaizklapē, bet jāskatās, ko varam izmantot. Tas varētu būt kā papildu līdzeklis. Es neesmu kategoriski pret, domāju, ja probācijas dienests palūgtu naudu pilotprojektam, es būtu par, bet nevajadzētu ierakstīt likumā skaistus vārdus un nepildīt,» viedokli neslēpj A. Judins.