Vēsturnieki: VDK dokumenti jāpēta vēsturniekiem, nevis ierēdņiem
Vēsturnieki atklātā vēstulē Saeimas deputātiem un Ministru kabinetam (MK) vērš uzmanību uz nepieciešamību LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu pētniecību uzticēt vēsturniekiem, nevis ierēdņiem.
Vēstulē norādīts, ka grozījumi likumā "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", kurus rīt plānots skatīt Saeimā trešajā lasījumā, paredz, ka minēto dokumentu izpēti veiks MK veidota speciāla starpdisciplināra komisija.
Vēsturnieki uzsver, ka minētā likuma izmaiņas ir sevišķi svarīgas, jo padomju okupācijas režīms apzināti slēpa patiesību. Tādēļ par to, kā darbojās totalitārisma sistēma, Latvijas iedzīvotāji vēl joprojām zina maz.
Grozījumi paredz, ka VDK dokumenti pēc to zinātniskās izpētes būs publiski pieejami MK noteiktajā apjomā un kārtībā, un tas pavērtu iespēju izzināt, rekonstruēt un saprast, kā funkcionēja padomju sistēma, tās varas un kontroles mehānismi, kas tajā bija pavēļu devēji, organizētāji un izpildītāji.
Vēsturnieki uzskata, ka "padomju režīma izpētei jānotiek kvalitatīvi un atbilstoši vislabākajai zinātniskajai praksei", uzsverot, ka MK komisijai jārūpējas par zinātniskās izpētes finansiālu nodrošināšanu, savukārt pētniecība jāuztic vēsturniekiem, publicēšana - institūcijām ar gadiem ilgu dokumentu zinātniskas apstrādes un publicēšanas pieredzi, piemēram, Latvijas Nacionālajam arhīvam (LNA), kura krājumā ir tūkstošiem VDK un ar to nesaraujami saistītās Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) dokumenti. LNA var lepoties ar jau paveikto darbu - datu bāzēm un dokumentu publikācijām par no Latvijas deportēto iedzīvotāju likteņiem, kā arī ar apjomīgu zinātnisko izdevumu "Aizvestie", uzsver vēstules autori.
"Bez valsts finansiāla atbalsta likuma grozījumi paliks tikai uz papīra. Finanšu trūkuma dēļ netika izpildīts 1994.gadā pieņemtā likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" viens no svarīgākajiem mērķiem - "dot iespēju politiski, vēsturiski un juridiski izpētīt un izvērtēt materiālo un morālo kaitējumu, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem"," teikts vēstulē.
Pētniecības tieša nodošana vēsturnieku atbildībā paātrinās izpētes ātrumu un kvalitāti, apgalvo vēstules autori. Vēsturnieki secina, ka līdzšinējā valsts pieredze, veidojot dažādas izmeklēšanas un izpētes komisijas, diemžēl liecina, ka tās darbojas lēni un neefektīvi, tāpēc MK komisijai jādefinē veicamā darba mērķi un hronoloģija. Lai vispusīgi izzinātu padomju represīvo sistēmu, nav jākoncentrējas vienīgi uz VDK dokumentiem, bet LPSR VDK darbība jāanalizē kontekstā ar visas PSRS varas sistēmas darbību, LKP un LPSR izpildvaras darbību.
Zinātnisko pētniecību kvalitatīvi var veikt vēsturnieki, nevis ierēdņi, apgalvots vēstulē. VDK arhīva mantojuma pētniecības deleģēšana ierēdņiem var raisīt aizdomas un neizpratni par valsts attieksmi pret šo, salīdzinot ar citām postpadomju valstīm, neizprotami novilcināto, sabiedrības un valsts turpmākai attīstībai nozīmīgo darbu.
Vēsturnieki uzsver, ka likuma grozījumu pieņemšana un pētniecības nodošana vēsturniekiem būs solis uz priekšu totalitārās pagātnes un tās seku pārvarēšanā.
Vēstuli parakstīja vēstures zinātņu doktors, Okupācijas muzeja direktora vietnieks Ritvars Jansons, LVA galvenais arhīvists Ainārs Bambals, vēsturnieks Edvīns Šnore, Vidzemes Augstskolas lektors Jānis Kapustāns, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Jānis Taurēns, Rīgas Stradiņa Universitātes Eiropas studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras docente, LU Latvijas Vēstures institūta vadošā pētniece Daina Bleiere, profesors Valters Nollendorfs, LVA vecākā referente Aija Kalnciema, vēsturnieks Gints Zelmenis, publiciste Rudīte Kalpiņa un publiciste, dzejniece Liāna Langa.