Stipro skrējiens bijis pārāk skarbs
Šā gada Stipro skrējienā daudzi izrādījās raksturā par vāju, lai laikus izstātos. Gaisa temperatūra – nieka plus pieci grādi, ass ziemeļvējš, krusa un ledains ūdens pat stiprākajiem dalībniekiem bija smags pārbaudījums, nemaz nerunājot par jauniņajiem.
Valsts neatkarības dienā pierādīt savu fizisko varēšanu sarežģītā šķēršļu trasē ar skriešanu, rāpšanos, lēkšanu, peldēšanu, dubļiem un salšanu bija pieteicies rekordliels dalībnieku skaits – 6385. Cik no viņiem trasi pievārējuši, organizatori vakar vēl rēķināja, taču jau tagad skaidrs, ka atbirums būs prāvs. Turklāt izstājušos skaitā ir ne tikai tie, kuriem pietika prāta novērtēt savu tā brīža fizisko kondīciju. Bija arī tādi, kurus no trases iznesa.
Klīniskā nāve trasē
Oficiālā kritušo statistika gan ir uz pusi mazāka, nekā izbaumots. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša informē, ka uz dažādām ārstniecības iestādēm nogādāti 13 cilvēki. Viens gadījums bijis ļoti smags. Vīrietis no pārguruma trasē zaudēja samaņu. Tad iestājusies klīniskā nāve. Labi, ka komandas biedriem bija prasmes pirmās palīdzības sniegšanā un viņi varēja sākt reanimācijas pasākumus pirms mediķu atbraukšanas. Puisi izdevās atdzīvināt. Pārējie cietušie hospitalizēti ar ķermeņa atdzišanu, plecu traumām, saišu sastiepumiem un lūzušām potītēm. Ārsti melnās miesās rāvušies, arī sniedzot vienkāršāku palīdzību uz vietas.
Šīs patiešām bija ekstrēmas sacensības. Organizatori – biedrība Par stipru Latviju – šogad izpelnījušies daudzu dalībnieku pārmetumus, jo uz nežēlīgo laika apstākļu fona katra organizatoriska nepilnība šķitusi dubulti nepatīkama. Trakākais, ka finišā nav bijis iespējams kā nākas sasildīties, ar divām pirtīm bijis par maz, un daudziem vienīgais siltuma avots bijusi zemessargu vārītā karstā tēja. Tiem, kuri atrada dušas, nācās vilties, jo ūdens bijis auksts. «Pēdējos 3 km tādas šausmas nebiju redzējis – 2 h pavadītas trasē, visi trīc un dreb, sievietes raudādamas velkas uz priekšu, neviens smaids sejā vairs nebija redzams,» ar šādiem dramatiskiem aprakstiem ir pilni portāli. Un arī Neatkarīgās aptaujātie dalībnieki neslēpj – bijis šausmīgi grūti.
Kilometrs dubļu
Izdzīvošanas skrējienā jau ceturto gadu pēc kārtas piedalījās arī mūsu kolēģis, Vakara Ziņu žurnālists Jānis Ogle, bet šī bija pirmā reize, kad nācās izstāties. Kājas un rokas no aukstuma kļuvušas nejutīgas. Iespējams, šādos laika apstākļos kļūda bija salikt vairākus ūdensšķēršļus trases sākuma posmā. Vispirms izmirksti līdz kaulam, bet tad gaidi rindā uz nākamo šķēršļu pārvarēšanu. Mokoša bijusi arī brišana pa uzarto stigu. Dzīvi dubļi gandrīz kilometra garumā. «Pats savām acīm redzēju, kā vienu čali uz nestuvēm iznesa,» stāsta Jānis. Tad arī viņš pats nolēma apstāties. Tā varēja izdarīt jebkurš, necīnoties līdz samaņas zudumam vai dzīvībai bīstamai ķermeņa atdzišanai. Taču acīmredzot arī veselais saprāts aukstumā sastingst.
Vidusskolnieks Dāvis Dieziņš Stipro skrējienā piedalījās pirmo reizi. Viņš līdz galam tika, kaut gan situācija psiholoģiski bija ļoti smaga. «Redzēju cilvēkus, kas vairs parunāt un pakustēties nevarēja, viņus ar kvadrocikliem veda laukā.» Pret to, ka 10 kilometru garā trase bija ļoti grūta, Dāvim nekādu iebildumu nav – tāpēc jau tas ir Stipro skrējiens. Laika apstākļi varēja būt labāki, taču tie organizācijai nepakļaujas. Savukārt dalībnieku aprūpe no organizatoru puses tiešām varēja būt labāka. Pārsalušie jāsasilda. «Ja tik lielu pasākumu organizē un tādu piķi iekasē, jāsagatavojas būtu labāk.» Pēdējā dienā dalības maksa bijusi 35 eiro.
Nosalušie jāsasilda!
Iepriekšējos piecos gados organizatori klausījās galvenokārt slavas dziesmas par brīnišķīgu alternatīvu garlaicīgiem masu sporta pasākumiem. Biedrības mājaslapā teikts: «Stipro skrējiens ir Baltijā vienīgais ekstremālais izturības skrējiens, kur ikviens dalībnieks, pārvarot 33 šķēršļus, iemācīsies arī pārvarēt sevi, pārbaudīs savus spēkus un fizisko formu. Piedalīšanās šajā pasākumā ir lieliska motivācija pašam sev, jo tikai «mīkstie» sēž un komentē, stiprie skrien tālāk!» Taču šogad ne viens vien stiprais dabūja atsēsties, un organizatoriem būtu vērts ieklausīties viņu komentāros. Juris Kokins to arī sola darīt. Zīmīgi, ka lielākās veselības problēmas piemeklēja tieši vīru grupu. Vīrieši līdz trases galam grib nokļūt par katru cenu, taču ne visi prot objektīvi novērtēt savu fizisko spēju robežas. Sacensības arī parādīja, cik milzīga nozīme ir ekipējumam, labai termoveļai. Parastos T kreklos un šortos ģērbušies dalībnieki gan pārsala vairāk, gan arī traumēja sevi biežāk. Pie tik liela dalībnieku skaita arī šķēršļu caurlaidība bija par mazu, tā jāpalielina. Tomēr pati galvenā atziņa, ko organizatoriem vajadzētu ņemt vērā uz priekšdienām, – nosaluši cilvēki jāsasilda.