Vējonis: Latvijā nevarētu uzturēties neidentificēti kaujinieki
Latvijā nevarētu uzturēties neidentificēti kaujinieki, kā tas pašlaik ir vērojams Ukrainā, šodien žurnālistiem sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.
Lūgts komentēt, vai neidentificētu kaujinieku bez pazīšanās zīmēm atrašanās Latvijas teritorijā tiktu uzskatīta par militāru uzbrukumu, ministrs atbildēja: "Ja valsts teritorijā būtu cilvēki, kuri ir ar ieročiem, tad, protams, to šādā veidā varētu traktēt, bet mēs šādu situāciju nepieļaujam."
Ministrs tomēr pieļauj, ka nākotnē dažādi pasākumi var tikt izmantoti provokācijām, piemēram, 9.maijā netiek izslēgta provokatoru uzdarbošanās, taču tiesībsargājošo iestāžu uzdevums ir veikt darbības, lai situācijas nepāraugtu masu nemieros.
Vaicāts, vai pastāv varbūtība, ka Ukraina varētu lūgt Latvijai palīdzību, Vējonis atbildēja, ka to parādīs situācijas attīstība šajā valstī. Ja notiks tālāka situācijas nelabvēlīga attīstība un starptautiskās sabiedrības pieņemtās ekonomiskās sankcijas nenesīs atbilstošu reakciju, tad dienaskārtībā šāds jautājums var parādīties. Daudzu valstu vadītāji un arī Vējonis gan vairākkārt uzsvēruši, ka Ukrainas situācija jārisina diplomātiskā ceļā.
Jau ziņots, ka valdība šodien akceptēja grozījumus likumā, kas paredz iespēju nosūtīt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību vai atsevišķas personas dalībai starptautiskajā operācijā arī gadījumā, ja lūgumu pēc palīdzības ir izteikusi valsts, kas nav NATO vai ES dalībvalsts, liecina valdības darbakārtība.
Aizsardzības ministrija norāda, ka viens no nosacījumiem, lai pieņemtu lēmumu par NBS dalību starptautiskajā operācijā, ir to starptautisko organizāciju rezolūcija, rekomendācija vai lūgums, kuru dalībvalsts ir Latvija vai ar kurām sadarbojas Latvija, kā arī NATO vai Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts lūgums. Praksē šis nosacījums var radīt sarežģījumus gadījumā, ja lūgumu sniegt palīdzību izteikusi valsts, kas nav ne NATO, ne ES dalībvalsts.
Valdība arī atbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā. Mūsdienās pastāvošie apdraudējumi, ar kuriem Latvija saskaras kā NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, pieprasa, lai valsts amatpersonu rīcību reglamentējošās tiesību normas veicinātu dinamisku un efektīvu lēmumu pieņemšanu militāru draudu gadījumā.
Pašlaik normatīvajos aktos nepastāv vienota kārtība, kādā nacionālā līmenī tiek pieņemts lēmums par NATO iesaistīšanos starptautiskas krīzes risināšanā un jaunas operācijas uzsākšanu. Latvijas līdzdalība kopējā konsultāciju un lēmumu pieņemšanas procesā NATO ietvaros būtu uzskatāma par Latvijas iesaisti starptautiskās drošības politikas veidošanā.
Kā norāda Aizsardzības ministrija, šis jautājums ietver politiskos, drošības, ekonomiskos un vēl citus apsvērumus, kas jāņem vērā, lemjot par Latvijas nostāju. Līdz ar to, NATO ietvaros lemjot par jaunas starptautiskās miera nodrošināšanas operācijas uzsākšanu, lēmumu par Latvijas pozīciju pieņemtu premjers, konsultējoties ar ārlietu un aizsardzības ministru.
Trīspusējām konsultācijām starp ārlietu un aizsardzības ministru un premjeru būtu jānotiek maksimāli laicīgi.