Valdība šodien akceptēja grozījumus likumā, kas paredz iespēju nosūtīt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību vai atsevišķas personas dalībai starptautiskajā operācijā arī gadījumā, ja lūgumu pēc palīdzības ir izteikusi valsts, kas nav NATO vai ES dalībvalsts, liecina valdības darbakārtība.
Aizsardzības ministrija norāda, ka viens no nosacījumiem, lai pieņemtu lēmumu par NBS dalību starptautiskajā operācijā, ir to starptautisko organizāciju rezolūcija, rekomendācija vai lūgums, kuru dalībvalsts ir Latvija vai ar kurām sadarbojas Latvija, kā arī NATO vai Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts lūgums. Praksē šis nosacījums var radīt sarežģījumus gadījumā, ja lūgumu sniegt palīdzību izteikusi valsts, kas nav ne NATO, ne ES dalībvalsts.
Grozījumi likumā par Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās arī paredz precizēt nosacījumu, kas nepieciešams, lai personālsastāvs, kurš, piemēram, dien starptautiskas operācijas komandstruktūrā NATO vai ES teritorijā, netiktu kļūdaini uzskatīts par starptautiskā operācijas esošu, tādējādi pretendējot arī uz visām ar dienestu paaugstinātas bīstamības apstākļos saistītajām sociālajām garantijām un piemaksām.
Valdība arī atbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā. Mūsdienās pastāvošie apdraudējumi, ar kuriem Latvija saskaras kā NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, pieprasa, lai valsts amatpersonu rīcību reglamentējošās tiesību normas veicinātu dinamisku un efektīvu lēmumu pieņemšanu militāru draudu gadījumā.
Pašlaik normatīvajos aktos nepastāv vienota kārtība, kādā nacionālā līmenī tiek pieņemts lēmums par NATO iesaistīšanos starptautiskas krīzes risināšanā un jaunas operācijas uzsākšanu. Latvijas līdzdalība kopējā konsultāciju un lēmumu pieņemšanas procesā NATO ietvaros būtu uzskatāma par Latvijas iesaisti starptautiskās drošības politikas veidošanā.
Kā norāda Aizsardzības ministrija, šis jautājums ietver politiskos, drošības, ekonomiskos un vēl citus apsvērumus, kas jāņem vērā, lemjot par Latvijas nostāju. Līdz ar to, NATO ietvaros lemjot par jaunas starptautiskās miera nodrošināšanas operācijas uzsākšanu, lēmumu par Latvijas pozīciju pieņemtu premjers, konsultējoties ar ārlietu un aizsardzības ministru.
Trīspusējām konsultācijām starp ārlietu un aizsardzības ministru un premjeru būtu jānotiek maksimāli laicīgi.