Sudraba sola tautas vēlētu prezidentu un mazākus nodokļus

Tautas vēlēts prezidents, mazāki nodokļi nabadzīgākajiem un Eiropas Savienības ietekmes mazināšana – tie ir trīs vaļi, uz kuriem balstot savu vēlēšanu platformu pirmdien dibinātā Ingunas Sudrabas partija jeb No sirds Latvijai iecerējusi iekarot vēlētāju uzticību jau šajās Saeimas vēlēšanās.

Būtu dīvaini, ja kopīgas idejas vienoti cilvēki, kas nolēmuši dibināt partiju, nesolītu, ka tieši viņi nesīs tautai un valstij labākus laikus un izdzīs no varas tos, kas gadiem ilgi rīkojušies tikai savās interesēs. Pēdējais no uzskatāmākajiem piemēriem bija bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera neveiksmīgais mēģinājums ar Zatlera Reformu partiju nostiprināties valsts politiskajā elitē. Izņēmums nav arī No sirds Latvijai.

Sola jaunus laikus

«Šis būs jauns sākums valsts dzīvē, katra cilvēka dzīvē. Mūsu darbības programma ir vērsta uz fundamentālu valsts pārveidi,» pirms izšķirošā balsojuma par partijas dibināšanu klātesošajiem 247 jaunās partijas biedriem teica I. Sudraba. Bet. Neraugoties uz to, ka viņas solījumi un apņemšanās ne par matu neatpaliek no citu politisko mesiju līdz šim solītā, bijusī valsts kontroliere nekaunas citiem pārmest iedzīvotāju interešu un vēlmju ignorēšanu. «Pēc varas domām, tauta vairs nav vajadzīga, jo par tautu taču ir jārūpējas. Ir vajadzīgs tikai vēlētājs. Tas, kurš ar regularitāti – reizi četros gados – kārtējo reizi uzkāpj uz grābekļa un nobalso par partiju, kurai daiļāka reklāmas kampaņa vai krāšņāki solījumi.»

Harmoniska sabiedrība

I. Sudraba ar saviem cīņubiedriem apņēmusies labot šo situāciju, pilnībā mainot valsts pārvaldi. Lai šo mērķi realizētu, No sirds Latvijai panākšot, ka pie varas nokļūs tikai «sabiedrības labākie pārstāvji un spožākie prāti». To esot iespējams panākt, ļaujot pašai sabiedrībai vairāk ietekmēt politiskos procesus, un tas panākams, pirmkārt, valstī nodibinot tautas vēlēta Valsts prezidenta institūtu.

I. Sudrabas ideju vienotie negrasās padoties arī Eiropas Savienības diktātam un centīsies ierobežot vienu no alianses stūrakmeņiem – brīvo tirgu. «Nepieļausim tālāku Latvijas ārējās un iekšējās suverenitātes ierobežošanu Eiropas Savienības federalizācijas un funkciju centralizēšanas tendenču rezultātā [..]. Valstij aktīvi jāiesaistās sava iekšējā tirgus aizsardzībā, kā arī nepieciešamības gadījumā jāveic intervences,» vēsta partijas programma.

Ņemot vērā, ka I. Sudraba izceļas ar transcendentālu pieeju pragmatiskām lietām un viens no partijas dibināšanas galvenajiem mērķiem ir harmoniska sabiedrība, No sirds Latvijai apņēmusies arī samazināt nodokļu slogu nabadzīgajiem.

«Harmoniskā sabiedrībā sociāli taisnīgam jābūt arī nodokļu slogam. Latvijā jau ilgus gadus ir regresīvs kopējais nodokļu slogs. Nodokļu maksāšanas nasta gulstas pārsvarā uz personām ar zemiem ienākumiem [..]. Mēs samazināsim nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem,» teica I. Sudraba.

Liedz izvēli

Partijas programmā bez uzmanības nav atstātas arī citas jomas. Proti, No sirds Latvijai apņēmusies izveidot izcilu izglītības sistēmu, jaunajām ģimenēm nodrošināt vienkāršāku pirmā mājokļa iegādi un noteikt lielākus atvieglojumus. Arī Ukrainas krīzes ietekmē aktualizētais valsts drošības jautājums nav aizmirsts, un partija apņēmusies stiprināt Zemessardzi.

Ar šiem programmā nostiprinātajiem mērķiem partijas dibināšanā bija apmierināti visi klātesošie jaunās politiskās organizācijas biedri, arī vienīgo partijas priekšsēdētāja kandidātu – pašu I. Sudrabu amatā apstiprināja bez liekas aizķeršanās. Pret nobalsoja tikai viens cilvēks.

Interesantāk kļuva tad, kad bija jāievēlē partijas valde. No sirds Latvijai atšķirībā no līdz šim politikas debesjumā uzplaiksnījušajām vai joprojām spīdošajām politzvaigznēm savu valdi ievēlēja, nevis balsojot atsevišķi par katru valdes locekli, bet vienā balsojumā. Pret to gan iebilda 41 partijas biedrs, taču vairākuma spiediena dēļ valde tomēr tika apstiprināta ar vienu balsojumu. Valdē ievēlēta līdz šim mazpazīstamā uzņēmēja Diāna Novicka, uzņēmējs miljonārs Viesturs Tamužs, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, progresīvā nodokļa ieviešanas atbalstītājs Raimonds Nipers, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas vadītājs Andris Priekulis, kā arī uzņēmēji Aivars Meija un Aldis Kromans.