Valsts ir daudz lielāks parādnieks nekā pacients

Kandidāts lidojumam uz Marsu - Pauls Irbins gatavs pamest Zemi un pārcelties dzīvot uz Marsu, pirms tam veicot veselības pārbaudes Capital Clinic Riga! © Capital Clinic Riga

Pērn Ogres rajona slimnīcā pacienti par aprūpi nav samaksājuši 20 000 eiro, tomēr daudz lielāks parādnieks esot valsts, kas nav norēķinājusies par 496 pacientiem, apgalvoja slimnīcas vadītājs Dainis Širovs.

Širovs sacīja, ka pacienti lielākoties nav samaksājuši valsts noteiktos līdzmaksājumus. "Daudzi cilvēki nav maksātspējīgi. Šādus bēdu stāstus redzam katru dienu," uzsver slimnīcas vadītājs. Slimnīca raksta parādzīmes un regulāri atgādina par nesamaksātajiem rēķiniem, liela daļa parādus samaksā, viņš piebilst.

Širovs skaidroja, ka daļa parādu veidojas jau neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas posmā, jo valsts apmaksāta neatliekamo palīdzība tik ilgi, līdz pacienta stāvoklis kļūst stabils un neatbilst nevienam no Ministru kabineta noteikumos aprakstītajiem neatliekamiem medicīniskajiem stāvokļiem. Piemēram, nonākot slimnīcā ar rokas lūzumu, pacientam ir jāmaksā līdzmaksājums par rentgenu.

Tomēr pacientu nespēja norēķināties par ārstniecību neesot lielākā slimnīcas problēma. Širovs sacīja, ka pērn slimnīca ir pārsniegusi valsts noteikto pacientu kvotu, līdz ar ko par aptuveni 496 cilvēku ārstniecību iestādei nav samaksāts. Pērn situācija gan uzlabojusies, jo gadu iepriekš tie bija 1553 pacienti.

Kopējais valsts parāds slimnīcai veidojot vairāk nekā 100 000 eiro, apgalvoja Širovs. "Valsts šo parādu neatzīst, uzskata, ka mums nevajag ārstēt. Mēģinām to darīt no saviem resursiem. Šobrīd neredzam iespējas samazināt pacientu skaitu," pauda slimnīcas vadītājs.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.