Šonakt pie Latvijas robežas atkal konstatē divas Krievijas lidmašīnas

© UNian.net

Šonakt NATO patruļlidmašīnas F-15C atkal virs Baltijas jūras neitrālajos ūdeņos pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas konstatējušas divas Krievijas lidmašīnas "Il-76", aģentūra LETA uzzināja Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Kā ziņots, šonedēļ NATO patruļlidmašīnas jau konstatēja divas militārās radioelektroniskās izlūkošanas lidmašīnas "Il-20 lidmašīnas virs Baltijas jūras pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas.

Pirmdien un otrdien Krievijas lidmašīnas pārvietojās bez ieslēgta automātiskā atbildētāja, bez lidojuma plāna un neatbildēja uz civilās gaisa telpas kontroles radiosakariem.

Pirms tam pēdējo reizi NATO patruļlidmašīnas virs Baltijas jūras pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas Krievijas militāros lidaparātus konstatēja 4.martā, 17.aprīlī un 25.aprīlī. Tieši 25.aprīlī tika konstatēta lidmašīna "Il-20".

Ukrainas krīzes laikā NATO patruļlidmašīnas februārī virs Baltijas jūras pie Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem vairākas reizes tika konstatējušas Krievijas armijas lidmašīnas. Konstatēta gan transportlidmašīna "An-12", iznīcinātāji "Su-24" un "Su-27", kā arī radioelektroniskās izlūkošanas lidmašīnas "Il-20".

Latvijas Aizsardzības ministrija jau februāra beigās paziņoja, ka Krievijas bruņoto spēku lidojumi pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas ir konstatēti pietiekami regulāri un to aktivitāte ir augusi pēdējo piecu gadu laikā.

NATO gaisa telpā virs Baltijas valstīm kopš 3.janvāra patrulēja ASV patruļlidmašīnas. Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainai piederošajā Krimas pussalā, lidaparātu skaits tika palielināts. Otrdienas pēcpusdienā Šauļu gaisa spēku bāzē Lietuvā ieradušies četri Polijas iznīcinātāji "MiG-29", kuri maijā pārņems no ASV Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju.

Latvijā

Kādēļ valsts pārvaldē nav vēlams attālinātais darbs; kā Valsts kancelejas direktors plāno organizēt kandidātu atlasi augstajiem amatiem; vai garā, sarežģītā kandidātu atlases procedūra nav piesegs, lai izvairītos no atbildības; par nejēdzīgo aizraušanos ar dokumentu slepenošanu un valsts pārvaldes spēju un nespēju komunicēt ar sabiedrību – intervijas turpinājums ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.

Svarīgākais