Sociālo lietu pārvalde, dienests, nodaļa – kā nu kurā pašvaldībā to pieņemts dēvēt – ir tā vieta, kur cilvēki neiet prieka pēc, bet gan tad, kad saprot, ka paši saviem spēkiem galā netiks.
Nodegusi māja, sākušās veselības problēmas, miris apgādnieks, zaudēts darbs un vēl simtiem citu lielāku un mazāku traģēdiju rosina cilvēkus doties pie pašvaldības sociālajiem darbiniekiem, un visi cer, ka viņi spēs palīdzēt.
Neatteikt, domāt un atrast
Situācijas ir ļoti dažādas, un visas paredzēt normatīvajos aktos nav iespējams, tāpēc viens no lielākajiem sociālā darbinieka izaicinājumiem ir uzklausīt cilvēkus un pastāvošās normatīvās bāzes ietvaros atrast iespēju palīdzēt. Daugavpils pilsētas domes sociālo lietu pārvaldes vadītāja Benita Siliņa atzīmē: «Sociālā darbinieka ikdiena ir ļoti smaga – nākas uzklausīt bēdu stāstus, no kā grūti atslēgties arī vakaros un brīvdienās. Ar to vien nepietiek, – nepieciešams rast risinājumu, ko kaut daļēji, bet tomēr spējam izdarīt. Problēma ir nevis darbiniekos, bet gan noteikumos, – tie ne vienmēr paredz atbalstu dažādās situācijās.» Tieši nespēja palīdzēt cilvēkam nomāc visvairāk. Vienlaikus sociālā darbinieka atalgojums ir ļoti zems un neatbilst ieguldītajam darbam, bet par to runā ne tikai Daugavpilī – līdzīgi ir visā valstī. Lai cilvēks spētu ilgstoši strādāt tik saspringtu darbu, viņam vismaz brīvajā laikā nevajadzētu domāt par savām problēmām: kā apmaksāt rēķinus, kā apģērbt bērnus, vai varu atļauties aiziet uz teātri.
Pašvaldība piešķir papildu finansējumu
Pirmskrīzes gados pašvaldības rīcībā bija vairāk naudas, līdz ar to lielākas summas varēja novirzīt arī sociālajam atbalstam un pakalpojumiem. Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis saka: «Mēs pakāpeniski atgriežamies pirmskrīzes situācijā. Piemēram, pirms krīzes pensionāriem bez materiālā stāvokļa izvērtēšanas apmaksājām pacienta iemaksu stacionārā piecas dienas. Tad bijām spiesti samazināt līdz trim dienām, bet nu atkal varam atļauties apmaksāt četras dienas. Savukārt sabiedrisko transportu bez maksas var izmantot visi Daugavpils pensionāri, kas sasnieguši 75 gadu vecumu, – iepriekš vecuma cenzs bija 80 gadi.»
2013. gadā ieviesti vairāki jauni sociālā pabalsta veidi: pabalsts kancelejas preču iegādei ģimenēm, kuru bērni apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes, pabalsts ģimenēm, kuru apgādībā ir ar celiakiju slims bērns, vienreizējs bērna piedzimšanas pabalsts, atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti vides pieejamības nodrošināšanai, kā arī uzsāktas citas atbalsta programmas.
Vaicāta par populārākajiem atbalsta veidiem, Benita Siliņa informē: «Vislielākais skaits mūsu klientu saņem dzīvokļa pabalstus, pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa izlīdzināšanai (GMI), veselības aprūpes pabalstu un ēdināšanas pabalstu.»
Piesaista ārpus pašvaldības finanšu instrumentus
ES fondi un citi finanšu instrumenti ir labs veids, kā uzlabot sociālo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Apzinoties, cik grūti izkļūt no mājām un doties uz bibliotēku, pie ārsta vai uz kultūras pasākumu ir cilvēkam ar invaliditāti, Daugavpils sociālo lietu pārvalde ir iesaistījusies Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības projektā Sociālā taksometra pakalpojumi un pārrobežu mobilitāte Daugavpils, Zarasu un Visaginas pilsētās. Īstenojot šo projektu, tiks iegādātas speciāli aprīkotas automašīnas, ko cilvēki ar invaliditāti varēs izsaukt tāpat kā taksometru. Programma paredzēta uz gadu, šajā laikā par minētajiem pakalpojumiem klientiem jāmaksā simboliska samaksa (aptuveni 1 eiro par braucienu). Pašvaldība ir apsolījusi šo pakalpojuma veidu saglabāt arī pēc programmas noslēguma. «Mūsu rīcībā jau ir specializētais transports, taču ar to ir par maz. Tagad invalīdiem būs daudz vieglāk integrēties sabiedrībā un nokļūt tur, kur viņi vēlas.»
Ar projektu atbalstu ieviests pakalpojums Drošības poga un durvis vēris Sociālās rehabilitācijas centrs Avolina cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, kam nepieciešama profesionāla rehabilitācija un nodarbības. Tiek īstenots projekts Dabas terapija vienlīdzīgas dzīves vides pilnveidošanai Latvijas un Krievijas pierobežu reģionā.
Vaicāta par to, kāda būs vasara tiem bērniem, kuri mācību gada laikā apmeklē Sociālo māju un dažādus dienas centrus, pārvaldes vadītāja saka: «Esam izstrādājuši dažādas sociālās rehabilitācijas programmas, sagatavojuši vasaras nometnes un veicam citus pasākumus, lai arī vasarā bērni būtu aizņemti ar labiem darbiem un pozitīvām domām.»
