Šogad bedrīšu ir par trešdaļu mazāk
Pavasaris ir laiks, kad galvenā ceļu uzturētāju uzmanība ir pievērsta bedrīšu remontam. Pateicoties piemērotajiem laika apstākļiem, bedrīšu remonts beigsies agrāk, nekā plānots, turklāt līdz ar neparasti silto ziemu šogad bedru ir mazāk nekā iepriekšējos gados.
Vairāk par ceļu uzturēšanu stāsta Latvijas Autoceļu uzturētājs Daugavpils ceļu rajona vadītājs Vjačeslavs Akentjevs.
– Kā ziema ir ietekmējusi ceļu stāvokli – saka, ka bedrīšu mazāk. Kāpēc?
– Šā gada ziema asfalta segumam bija draudzīga – lēšam, ka mūsu ceļu rajonā bedru ir par trešdaļu mazāk nekā citos pavasaros. Maija sākumā bedrīšu remonts būs pabeigts uz mūsu pārziņā esošajiem A uzturēšanas klases jeb valsts nozīmes ceļiem. Kopumā bedrīšu remontā iesaistītas astoņas brigādes, un vairākas jau sāk strādāt uz vietējās nozīmes ceļiem.
– Vai varam teikt, ka salīdzinoši siltā ziema ar ļoti maziem nokrišņiem deva iespēju ietaupīt līdzekļus un vairāk naudas varēs novirzīt vasaras ceļu kopšanai?
– No vienas puses skatoties, jā, bet viss nav tik vienkārši: gatavojoties ziemas sezonai, tika iepirktas lielas kaisāmā materiāla rezerves, kas netika izmantotas, – tagad tās stāv noliktavās un faktiski ir iesaldēta nauda.
Ir arī otra puse – autoceļu uzturētāju darbs tiek apmaksāts atbilstoši izstrādei – nokaisītajiem ceļa kilometriem un tamlīdzīgi. Ņemot vērā, ka šajā ziemā darba bija mazāk, darbiniekiem tika samazinātas algas.
– Daudz tiek runāts par asfaltēto ceļu stāvokli, bet nepiedodami maz par grants ceļiem, kas nereti ir kritiskā stāvoklī. Kā uzturat grants ceļus?
– Mūsu pārziņā ir vairāk nekā pusotrs tūkstotis kilometru grantēto ceļu. Noslogotāko ceļu segumu atjaunošanai kopš pagājušā gada izmantojam salīdzinoši jaunu tehnoloģiju – virsmas apstrādi ar šķembu un speciālas emulsijas maisījumu. Daudzi to sauc par balto asfaltu. Salīdzinoši izmaksas arī ir zemākas nekā asfalta seguma izveidošanai. Pagājušajā gadā šādi apstrādājām 30 kilometru, šogad šādi domājam atjaunot vēl kādus kilometrus grantēto ceļu.
Aktualitāti saglabā arī asfalta segumu virsmas apstrāde, kas ir pierādījusies kā efektīva ceļu uzturēšanas metode.
– Kopš šā gada sākuma spēkā ir Latvijas valsts ceļu un Latvijas Autoceļu uzturētāja noslēgtais deleģēšanas līgums, kas nozīmē, ka tagad darbus plānojat paši. Vai strādāt ir vieglāk vai grūtāk?
– Jauni pienākumi prasa jaunas zināšanas un pieredzi, it īpaši darbu un finanšu resursu plānošanā. Darbus plānojam gan nedēļas, gan mēneša griezumā. Esmu pārliecināts, ka jaunā sistēma dos labus rezultātus. Viens no veiksmīgas ceļu uzturēšanas priekšnoteikumiem ir regulāra ceļu apsekošana, trūkumu konstatēšana un darbu plānošana to novēršanai, ņemot vērā pieejamo finansējumu.
– Vai visu iespējams saplānot?
– Jāapzinās, ka ceļu uzturēšana nav precīzi plānojama – mēs nekad nevaram zināt, kad uznāks pali vai lieli sniegi. Piemēram, pagājušajā gadā pali praktiski aiznesa ceļu posmus un visus pieejamos līdzekļus nācās novirzīt to atjaunošanai. Taču, runājot par stratēģiskajiem mērķiem, mums ir izstrādāts vienots plāns, kas ir saistošs visiem ceļu rajoniem.
Tā mērķis ir panākt vienotu pieeju ceļu uzturēšanai, piemēram, vasaras sezonā sākt vienlaikus ceļmalu sakopšanu un appļaušanu visos ceļu rajonos uz konkrētas kategorijas ceļiem, lai autobraucējiem par ceļu rajonu robežu maiņu neliecinātu krasas pārmaiņas. Tāpat arī koordinējam sniega tīrīšanas un kaisīšanas ritmu starp blakus esošajiem rajoniem.