Lāčplēsis: Latvijai vajadzīga Daugavpils HES
Saruna ar Daugavpils domes priekšsēdētāju Jāni Lāčplēsi.
– Gribot negribot, bet arī Latvijas sabiedrību satrauc Krievijas un Ukrainas notikumi. Kā tie atsaucas uz Daugavpili, kur liela daļa ir krievvalodīgie iedzīvotāji?
– Minētie notikumi ir saviļņojuši Daugavpils sabiedrību, jo pilsētā ir spēcīga krievvalodīgo mediju informatīvā telpa, un tas atstāj savu iespaidu, taču visi cer, ka situācija nekļūs sliktāka un neskars mūsu dzīves un ekonomiku.
Esmu novērojis, ka iedzīvotāji nav nostājušies strikti vienā vai otrā pusē – visi cer, ka nebūs lielas asinsizliešanas un nebūs lielu ekonomisko problēmu. Arī es gribu novēlēt Ukrainas cilvēkiem pēc iespējas ātrāk sakārtot savas valsts politisko un ekonomisko dzīvi.
– Daugavpilī viesojās arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Par ko runājāt?
– Galvenais sarunu temats bija drošība pierobežā. Vēstījums, ko viņš sniedza man un citiem pierobežas pašvaldību vadītājiem, – militāru draudu šobrīd nav un visi riski tiek monitorēti. Par konkrētiem pasākumu plāniem netikām informēti, taču šajā situācijā galvenais ir saglabāt mieru un stabilitāti reģionā, lai varētu strādāt mūsu uzņēmumi.
Mūsu pilsētā vislielākais darba devējs ir Latvijas dzelzceļš – ja tiek pārtraukti kravu pārvadājumi, cietēji būs ne tikai dzelzceļnieki, bet vēl daudz citu saistīto uzņēmēju. Tas arī ir iemesls, kāpēc emocijas ir sakāpinātas.
– Vai pašvaldībai ir izstrādāta arī iespējamās krīzes stratēģija?
– Situācija nav tik kritiska, lai steigšus izstrādātu plānu B, bet mums ir zināms, kā rīkoties krīzes situācijās. Šobrīd savos investīciju plānos pieturamies pie piesardzīgās stratēģijas, jo pašvaldības investīciju avoti ir divi – viens ir ES fondu finansējums, ko pēc būtības šī situācija ietekmēt nevar, bet otrs avots ir pašu budžeta līdzekļi, kas atkarīgi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tāpēc no budžeta paredzētās investīcijas plānojam ļoti piesardzīgi, jo nevaram būt droši, ka plānotie ieņēmumi atbildīs realitātei.
– Kāds ir šim gadam plānotais budžets – lielāks, mazāks vai līdzvērtīgs iepriekšējam gadam?
– Kopējais gada budžets ir nedaudz lielāks par iepriekšējā gada budžetu. Patīkami, ka šogad savi līdzekļi, tostarp ieņēmumi no nodokļiem, sastāda lielāku īpatsvaru nekā iepriekšējos gados, respektīvi, vairs nav izteikta ES fondu finansējuma dominante. Tas ļaus izdarīt to, ko mēs paši uzskatām par nepieciešamu. Nenoliedzami, daudz naudas vajadzēja novirzīt darba algu paaugstināšanai, kā to prasa likumdošana attiecībā uz minimālo algas palielinājumu. Tie nav nepatīkamākie izdevumi, jo uzlabojas cilvēku pirktspēja un palielinās nodokļu apjoms no iedzīvotāju ienākumu nodokļa.
Vienlaikus mums paliek līdzekļi, lai attīstītu savas atbalsta programmas, piemēram, šajā mācību gadā bezmaksas pusdienas nodrošinām līdz sestajai klasei, bet no septembra bezmaksas ēdināšana būs skolēniem līdz astotajai klasei ieskaitot. Domāju, ka vēl pēc gada varēsim nodrošināt bezmaksas ēdināšanu visiem pamatskolu audzēkņiem. Kā būs ar vidusskolēniem – skatīsimies vēlāk.
Attīstām arī sabiedriskā transporta atlaižu programmu – pazemināta ir vecuma robeža pensionāriem – tagad bez maksas var braukt visi pensionāri, kas vecāki par 75 gadiem, bet pārējiem pensionāriem, tāpat kā skolēniem, ir piemērota 50% atlaide.
Mēs apzināmies, ka vecajiem cilvēkiem problēmas visbiežāk sagādā veselība, bet pacienta iemaksa stacionārā ir liela. Šogad stacionārā paredzēto pacienta iemaksu apmaksājam jau četras dienas. Atbalstu saņem visi, neatkarīgi no viņu materiālā stāvokļa. Atzīmēšu, ka pirms krīzes stacionāra pacienta iemaksu sedzām par piecām slimnīcā pavadītām dienām, bet krīzes gados to nācās samazināt līdz trim dienām. Pakāpeniski atgriežamies iepriekšējā līmenī.
– Ja skatāmies uz kopējo sociālo budžetu – vai tas ir kļuvis lielāks?
– Kopumā tas ir pieaudzis, jo esam uzsākuši jaunas un uzlabojuši esošās atbalsta programmas, taču ir sadaļas, kas ir samazinājušās. Mazturīgo iedzīvotāju skaita ziņā lielu izmaiņu nav, tāpēc vēl arvien aktuāls ir mājokļa pabalsts. Jāteic gan, ka bezdarba līmenis lēnām, tomēr samazinās – šobrīd tas ir ap 10% ar tendenci samazināties.
– Daugavpils dome vienmēr ir aktīvi darbojusies skolēnu vasaras nodarbinātības programmā. Kā būs šogad? Vai varēsiet piedāvāt darbu visiem, kuri grib strādāt?
– Šī programma ir tradicionāla, un šogad programmā iesaistīto skolēnu skaits būs lielāks, bet nedaudz. Mēs cenšamies nodrošināt ar darba vietām visus, kuri grib strādāt. Šogad būs jaunas iespējas, jo vēlamies vienā blokā apvienot gan Nodarbinātības valsts aģentūras, gan mūsu programmu iespējas. Daudz ir atkarīgs no uzņēmējiem – cik viņi aktīvi pieteiksies šajās programmās un cik darba vietu piedāvās. Protams, pašvaldības uzņēmumos papildu darba vietas vasaras sezonai jau ir zināmas. Taču ceram arī uz privātajiem uzņēmumiem.
Atzīmēšu, ka jaunu darba vietu izveidošanas motivēšanai pašvaldība ir izstrādājusi nodokļu atvieglojumu sistēmu uzņēmējiem. Jau vairākus gadus ir ieviestas nekustamā īpašuma nodokļu atlaides uzņēmumiem, kas rada jaunas darba vietas, un eksportējošajiem uzņēmumiem, bet šogad plānojam ieviest nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumus arī tiem, kuri nodrošina jauniešus ar viņu pirmo darba vietu. Pirms tam ir jāsakārto normatīvā bāze, lai šī programma atbilstu likumdošanai.
– Viens ES finanšu plānošanas periods ir beidzies, otrais ir sācies. Vai Daugavpilī ir pabeigti iepriekšējā plānošanas perioda projekti un sākusies jauno fondu apguve?
– Tieši tā, ir sācies jaunais plānošanas periods, bet lēšam, ka pašvaldības pie jaunajiem fondiem tiks ne ātrāk kā nākamgad.
Runājot par pagājušo periodu, jāatzīst, ka tas ir bijis labs – kopumā Daugavpilij laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam ir piesaistīti 178 miljoni eiro un daudz ir izdarīts. No lielākajiem objektiem, kas ir ļoti nozīmīgi pilsētai, gribu minēt transporta mezgla izbūvi, kas nodrošina pieeju industriālajai zonai. Tas bija Kohēzijas fonda projekts ar kopējo vērtību 34 miljoni eiro. Iepirkuma konkursa rezultātā mums izdevās ieekonomēt līdzekļus, ko varējām novirzīt tiešo ielu pieslēgumu izbūvei industriālajai zonai. Darbi tiek veikti šogad.
Lieli līdzekļi ieguldīti izglītības iestāžu renovācijā. Diemžēl iepriekšējā plānošanas periodā nevarējām iekļaut pirmskolas izglītības iestāžu renovācijas projektus, tāpēc šie darbi tiks realizēti šajā periodā. Darbi jau ir uzsākti, un tos līdzfinansē Klimata pārmaiņu finanšu instruments.
Diemžēl tiešam uzņēmējdarbības atbalstam lielajās pašvaldībās finansējuma instrumentu nav. Mani sāpina fakts, ka arī lielo pilsētu iespējas piesaistīt finansējumu ir atšķirīgas, piemēram, pilsētvides uzlabošanas programmas ietvaros finansējums uz vienu iedzīvotāju atšķīrās pat divkārt un trīskārt. Daugavpilī tas bija vismazākais starp deviņām republikas pakļautības pilsētām. Tam nav nekāda ekonomiskā pamatojuma.
– Kādu redzat šo plānošanas periodu?
– Mūsu vēlmes un projekti būs jāpakārto iespējām – patlaban noteikumi ir ļoti vispārīgi. Uzskatu, ka ir jābūt lielākam skaitam instrumentu, kas pašvaldībai ļautu piesaistīt finansējumu tiešiem uzņēmējdarbības atbalsta projektiem. Līdz šim šādas iespējas nav bijis. Realizējot industriālās zonas infrastruktūras sakārtošanas projektus, nonācām pat tik tālu, ka uzņēmēji atteicās no sev piederošajiem zemes gabaliem, lai mēs varētu izveidot vienotu un nesadrumstalotu infrastruktūru. Es nerunāju par tehnoloģijām, bet gan par komunikācijām, par elektrības un gāzes pieslēgumu izveidošanu. Tie ir jautājumi, kas vēl jārisina.
Mēs būtu gatavi šiem mērķiem novirzīt arī daļu pilsētvides infrastruktūras uzlabošanas programmā paredzētā finansējuma, lai tikai spētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi pilsētā.
Mums ir rezervēta teritorija pašvaldības īpašumā paliekoša industriālā parka izveidei. Jāskatās, kādas būs iespējas.
– Uzsākta ir arī tramvaja sliežu ceļu rekonstrukcija un tramvaja parka modernizācija. Kā ir beigusies tramvaju iepirkuma sāga?
– Līgums ar iepriekšējā konkursa uzvarētāju ir lauzts, jo tas nespēja izpildīt uzņemtās saistības. Patlaban ir izsludināta pretendentu pieteikumu iesniegšana, kas beigsies maijā. Ceru, ka izvērtēsim pretendentus ļoti ātri, tad būs jāpaiet noteiktajam pārsūdzēšanas laikam, ja viss būs kārtībā, jau jūlijā varēsim slēgt līgumu ar piegādātāju.
Redzam, ka interese ir, un mums būs iespēja izvēlēties labāko piegādātāju. Esam pamainījuši noteikumus – ieviesām tajā jauninājumus, lai tramvaji būtu mūsdienīgāki, modernāki un ērtāki. Ne gluži tik ekskluzīvi kā Rīgā, tomēr atbilstošāki šodienai.
– Moderniem tramvajiem vajadzīgi arī atbilstoši sliežu ceļi. Vai Daugavpilī tie varēs pabraukt?
– Kā jau teicu, ir sācies pirmais sliežu ceļu rekonstrukcijas posms, un nav šaubu, ka tas būs piemērots jaunajiem tramvajiem. Jaunajā plānošanas periodā ir iezīmēti līdzekļi, ko varēsim piesaistīt sliežu ceļu rekonstrukcijas turpināšanai. Ļoti gribētos, lai pieejamais finansējuma apjoms mums dotu iespēju izbūvēt jaunus tīklus, bet pagaidām izskatās, ka tas mums nebūs pa spēkam. Tāpēc optimizēsim esošo tīklu, un tas dotu iespēju palielināt ar tramvajiem pārvadāto pasažieru skaitu, jo mūsu stratēģija tramvaju izvirza kā galveno pasažieru pārvadājumu transporta veidu.
Ar autobusiem organizēsim pārvadājumus uz vietām, kur nav iespējams nodrošināt tramvaju pieejamību. Līdz šim gan autobusi, gan tramvaji bija līdzvērtīgi pēc pārvadāto pasažieru skaita.
– Kas būtu nepieciešams, lai būtiski uzlabotu ekonomisko situāciju reģionā?
– To var mainīt tikai ar lieliem projektiem. Pirmkārt, šajā plānošanas periodā ir jāatrisina Daugavpils lidostas jautājums, kas būtu nozīmīgs Daugavpils reģiona attīstībai. Diemžēl šobrīd esošajos dokumentos šāda veida objektiem finansējums nav paredzēts. Taču mēs par šo projektu cīnīsimies.
Vēl es gribētu, lai pietiktu drosmes un uzņēmības Daugavpils HES būvniecības projekta aktualizēšanai. Tas ir ekonomiski pamatots objekts, kas ietekmētu visas valsts ekonomiku.