Pēc tiesībsarga ziņojuma Labklājības ministrija (LM) sākusi izvērtēt kompensācijas mehānismus tiem pensionāriem, kuriem pensija aprēķināta krīzes gados un kuru pensijas līdz ar to būtiski ietekmējis algu indekss.
Taču priekšlikumam pārrēķināt vairāk nekā 80 000 pensionāru pensijas ir nepieciešami vairāki desmiti miljoni latu, kas sociālās apdrošināšanas budžetā ir būtiska summa un kuru bez fiskālās disciplīnas pārkāpšanas pensijām atvēlēt nevarēs.
No otras puses – tie ir pensionāru tūkstoši, kuri jūtas diskriminēti attiecībā pret tiem pensionāriem, kuri aizgāja pensijā ekonomiskās izaugsmes gados, kad pensijas kapitālam piemēroja pozitīvu indeksu. Tiesībsarga birojs aprēķinājis, ka pensijas atšķirības ir būtiskas – pensijas apmērs tikai šā indeksa dēļ var atšķirties par 24 procentiem.
Indeksu ietver pensiju formula
Sabiedrība par šādu pensijas kapitāla indeksu uzzināja krīzes gados. Lielākā nesaprašana un daudzu pensionāru sašutums par pensiju aprēķināšanu bija 2010. un 2011. gadā, kad daudzi cilvēki, ejot pensijā un saņemot pensijas aprēķinu, pamanīja, ka pensija ir būtiski mazāka nekā kolēģim, kurš pensijā aizgājis pāris gadu agrāk. Cilvēkiem ar vienādu darba stāžu un līdzīgām algām tika aprēķinātas būtiski atšķirīgas pensijas, kuru apmērs atkarīgs no tā, kurā gadā cilvēks aizgājis pensijā, un pie vainas ir indekss. Pensiju jomas speciālisti arvien apgalvojuši, ka šāds indekss ir pareizs, jo vecuma pensijas kapitāla aktualizācija ar indeksiem pasargā pensijas kapitālu no inflācijas, savukārt pensiju sistēmu no svārstībām.
Saskaņā ar pensijas formulu, aprēķinot pensijas kapitālu, personas katra gada (no 1996. gada līdz pensionēšanās brīdim) apdrošināšanas iemaksu algu summu reizina ar kapitāla indeksiem. Pensijas kapitāls ir atkarīgs no indeksiem, savukārt tie atkarīgi no sociāli apdrošināto cilvēku skaita Latvijā un no apdrošināšanas iemaksu algu apmēra. Indeksu skatās gada griezumā, un laikā no 2010. līdz 2013. gadam indekss nokritās līdz pat 0,79.
Pieprasa risinājumu
Pie pensiju sistēmas revidēšanas ir ķēries tiesībsargs Juris Jansons, kurš pārbaudes lietā pēc vairāku personu sūdzības konstatējis, ka šī sistēma, kas ļauj lejupslīdes laikā piemērot tādu indeksu, kas samazina pensijas apmēru, neatbilst Satversmei. Latvijas valsts ir noteikusi, ka katrai personai ir tiesības saņemt tādu pensiju, kādu persona ir nopelnījusi ar savām sociālajām iemaksām un darba stāžu. No pensiju likuma izriet, ka personai, pensionējoties gadā, kad kapitāla indekss ir negatīvs – zemāks par skaitli viens, šis princips netiek ievērots, secina tiesībsargs. Turklāt personai vecuma pensijas apmērs tiek samazināts neatgriezeniski uz visu atlikušo mūžu, bez iespējas to kompensēt vai izlīdzināt nākotnē.
Pārbaudes lietā izlases kārtībā izvēlētām personām tika veikts aprēķins par iespējamo pensijas apmēru 2009. gadā, kad piemēroja izaugsmes gadu indeksu 1,3106, un salīdzināts ar šo iesniedzēju reālo 2011. gadā piešķirto pensiju, kad piemēroja zemāko indeksu 0,7978. Aprēķins parādīja: ja iesniedzēju stāžs, sociālās iemaksas un vecums 2009. gadā būtu tāds pats kā lēmuma par vecuma pensijas piešķiršanu pieņemšanas brīdī, tas ir, 2011. gadā, tad 2009. gadā vienai personai saņemtā pensija būtu bijusi lielāka par 108,81 latu, bet otrai par 48,07 latiem.
Tiesībsargs aicina valdību izstrādāt kompensējošu mehānismu, ar kuru tiktu novērstas negatīvo kapitāla indeksu radītās sekas attiecībā uz pensionāriem, kuriem ar negatīvo kapitāla indeksu piemērošanu ir ierobežotas pamattiesības.
Vajadzīgi miljoni
Pašlaik atbildīgās ministrijas gatavo atbildes tiesībsargam. Tiesa, jau pirms tiesībsarga aktivitātēm Labklājības ministrija atzina, ka sistēmu vajadzētu mainīt, taču – ar skatu nākotnē, proti, ka «turpmāk ir jābūt mehānismam, kas ierobežotu šo indeksu nesamērīgi straujo svārstību ietekmi uz konkrētu cilvēku pensijas kapitālu, kuri «nelabvēlīgajos» gados iet pensijā». Ideja ir no 2015. gada likumā ieviest nosacījumu, ka indekss nevar nokrist zem «viens».
Viens no piedāvātajiem risinājumiem varētu būt pensijas apmēra pārrēķināšana visiem tiem cilvēkiem, kuriem vecuma pensijas aprēķinā piemēroti negatīvi pensijas kapitāla indeksi. Taču tas prasītu ievērojamus papildu resursus no sociālā budžeta. Šāds mehānisms provizoriski 2015. gadā papildus izmaksātu apmēram 44,9 miljonus eiro.