Ja kādas kodolspēkstacijas avārijas gadījumā uz Latviju no Somijas, Lietuvas vai Baltkrievijas atlaidīsies radioaktīvs mākonis, to varēs ātri un precīzi konstatēt. Valsts vides dienests (VVD) uzstādījis 24 jaunas radiācijas monitoringa stacijas, un iedzīvotājiem ir teorētisks pamats cerēt, ka trauksmes gadījumā atbildīgie dienesti viņiem pateiks, kas darāms, lai saņemtu pēc iespējas mazāku starojuma devu. Par nepilniem 600 000 eiro vērtās iekārtas gan piemērotas vienīgi civiliem mērķiem – atomkara gadījumā šī elektronika, visticamāk, izietu no ierindas.
Taču miera laikam raksturīgas ķibeles iekārtas uzrādīs nekavējoties. Arī tad, ja radioaktīvais piesārņojums būs nonācis Daugavā un padarīs nelietojamu no upes ņemto dzeramo ūdeni.
Jauna radiācijas drošības sistēma Latvijā bija nepieciešama divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, no Kohēzijas fonda šim nolūkam bija pieejami līdzekļi. Projekta kopējās izmaksas ir 589 995 eiro, un 86% no tām sedza Eiropas Savienība. Otrkārt, 15 vecās radiācijas monitoringa stacijas savu laiku nokalpojušas gan no fiziskā, gan morālā viedokļa. Tās ir lielas, datus nodod caur arhaisku iezvanpieeju ar astoņu stundu nobīdi. Jauno iekārtu dati ir precīzāki, atjaunojas ik pēc desmit minūtēm un drīzumā būs arī pieejami tiešsaistē.
Radiācijas monitoringa tīkls visā pasaulē tiek uzturēts, jo savulaik briesmīgu mācību cilvēcei sniedza Černobiļas atomelektrostacijas avārija. Savukārt Fukušima 2011. gadā apliecināja, ka joprojām neesam pasargāti no šāda veida nelaimēm. Radiācijas drošības centra vadītājs Mārcis Slavinskis atgādina, ka toreiz radioaktīvais mākonis Latviju sasniedza pēc pusotras nedēļas. Starojums bija paaugstināts, taču ne tik ļoti, lai veiktu kādus drošības pasākumus. Rīkoties esot jāsāk, ja dabiskais fons pārsniegts trīskārt.
Arī pēc Fukušimas Latvijā ir reģistrēti atsevišķi sīkāki ar radiāciju saistīti incidenti, jo starojuma avoti atrodas gan katrā rentgena kabinetā, gan pie zobārstiem, gan rūpniecībā. Jaunās monitoringa sistēmas uzstādītājas firmas Dozimetrs pārstāvis Dzintars Zariņš stāsta, ka grēkot mēdzot, piemēram, metinātāji. Metāla šuves tiek pārbaudītas ar rentgenu, un, ja ar to neuzmanīgi apietas, starojumu var saņemt nevis šuve, bet nejaušs garāmgājējs. Par šādu incidentu pērn paziņoja Liepājas metalurgā izvietotā radiācijas signalizācija.
Tagad monitoringa iekārtas izvietotas pa visu Latviju, bet blīvāk – potenciāli bīstamākajos rajonos. Tuvu mūsu robežai atrodas slēgtā Ignalinas atomelektrostacija un varbūt taps jauna. Arī baltkrievi ceļ savu AES. Vēl 265 kilometru attālumā atrodas Lovīsas AES Somijā. Savukārt tepat Latvijā starojuma avots ir kodolatkritumu kapsēta Baldonē.