Šogad darba laikā dzīvību zaudējuši 19 cilvēki

© F64

Šogad Latvijā darba negadījumos dzīvību zaudējuši desmit cilvēki, bet vēl deviņi atrasti darba vietā miruši dabiskā nāvē, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) publiskotā statistika, atzīmējot Starptautisko darba aizsardzības dienu. Šogad būtiski pasliktinājusies situācija būvniecības nozarē, informēja VDI pārstāve Linda Matisāne.

Ja pērn visa gada laikā nozarē tika izmeklēti un reģistrēti divi letāli nelaimes gadījumi, tad šogad tikpat daudz reģistrēts četros mēnešos. Nodarbinātie gājuši bojā, strādājot tranšejās, kur tikuši apbērti nenostiprinātu grunts sienu dēļ.

VDI speciālisti atgādina, ka darba devējiem un darbiniekiem ir jāievēro normatīvos noteiktās darba aizsardzības prasības būvobjektos, it īpaši tranšeju grunts sienu nostiprināšanā pret grunts nogruvumiem, atbilstošu sastatņu, kuras aprīkotas ar nepieciešamo aizsargnožogojumu, lietošanu, kā arī drošu darbu uz jumtiem, izmantojot kolektīvos un individuālos aizsardzības līdzekļus.

Vienlaikus VDI aicina darba devējus un darbiniekus pievērst lielāku uzmanību dažādiem veselības veicināšanas pasākumiem darba vietās, proti, fizisko aktivitāšu veicināšanai, pilnvērtīgiem pārtraukumiem atpūtas pauzēm, brīvdienu un atvaļinājumu izmantošanai, kā arī atpūtas un darba laika sabalansēšanai. Inspekcija atgādina, ka pārmērīga fiziska un garīga slodze un ilgstošs stress darba vietā var nelabvēlīgi ietekmēt veselību un veicināt dažādu slimību attīstību.

Statistika rāda, ka visbiežāk Latvijā nāve darba vietā tiek konstatēta vīriešiem, kuru vidējais vecums ir 60 gadi un kuri miruši dažādu sirds un asinsvadu sistēmas slimību dēļ.

Pērn Latvijā katrās 13 dienās nelaimes gadījumā darbā gāja bojā viens nodarbinātais - kopumā VDI reģistrēja 28 letālus darba negadījumus. Savukārt vēl 36 cilvēki tika atrasti miruši, bet viņu nāve nav bijusi saistīta ar tiešu darba vides riska faktoru iedarbību.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais