Lato Lapsa nedod Drošības policijai savu spļāvienu

© skanpix

Turpinot aprūpēt pret žurnālistu Lato Lapsu sacerēto kriminālprocesu, Drošības policija piešķīrusi viņam aizdomās turamā statusu. Taču vienlaikus arī piedzīvojusi divas ķezas. Pirmkārt, L. Lapsa Drošības policijas superdrošajās un dažādu detektoru aizsargātajās telpās veica pratināšanas audioierakstu. Tas ir gana pamācoši, jo atklāj policijas nespēju orientēties pašas darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos. Otrkārt, Drošības policijai neizdevās nodoms izanalizēt un iekļaut nacionālajā DNS datubāzē L. Lapsas spļāvienu.

Procesa virzītājs ilgi mocījās, mēģinot pierādīt, ka L. Lapsam ir pienākums nospļauties. Tomēr galu galā izrādījās, ka likums patiešām noteic iestādes pienākumu vākt DNS paraugus no aizdomās turamajiem, taču nekur nav teikts, ka aizdomās turamajiem ir arī pienākums izsniegt šādus paraugus. Vismaz izmeklētājs tādu normatīvu nezināja. Taču šīs kļūmes, protams, ir tikai sīkas nianses. Daudz nozīmīgāks ir pats fakts, ka valsts drošības iestāde vajā žurnālistu viņa profesionālās darbības dēļ. Jāatgādina, kriminālprocess tapa pērn kā atbilde uz L. Lapsas izdotajām priekšvēlēšanu avīzēm. Tajās pārskatāmā formātā bija apkopoti partiju skandāli un deputātu kandidātu meli. Nav šaubu, ka šāda literatūra ietekmēja vēlēšanu rezultātus, mazinot priekšvēlēšanu reklāmas ietekmi.

Kādēļ tagad – pēc ilgāka klusuma – kriminālprocesa autori atkal aktivizējušies, L. Lapsam ir skaidrs: «Pasūtījums līdz rudenim jāizpilda, jo nevar jau zināt, kas būs pie varas.» Rudenī notiks 12. Saeimas vēlēšanas. Tomēr žurnālists ir arī pārliecināts, ka ar šādām metodēm muti viņam ciet neviens neaizvērs:

«Ja arī jaunas avīzes būs, tad ne jau šādā veidā kāds tās spēs aizturēt.»

Jāatgādina, formālo ieganstu krimināllietai pret L. Lapsu Drošības policija atrada 2011. gadā viņa izdotajā grāmatā Cits ķēķis, zem likumīgā «jumta». Tajā atklāta Latvijas drošības struktūru visatļautība un nesodāmība. Aprakstīts, kā tiek safabricētas lietas un sagrautas cilvēku dzīves. Tostarp arī, kā tas tiek darīts caur savervētu žurnālistu rokām. Grāmatā publiskots kāda pilsoņa iesniegums Saeimas Nacionālajai drošības komisijai, Augstākajai tiesai un Nacionālās drošības padomei, kas satur drošības iestādes kompromitējošu e-pasta saraksti. Dokuments bija pieejams plašam cilvēku lokam vēl krietni pirms grāmatas iznākšanas. Tomēr tas neliedza sacerēt pret L. Lapsu kriminālprocesu pēc 144. panta 1. daļas «par korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās un citas informācijas noslēpuma pārkāpšanu». Turklāt izdarīt to ar pāris gadu nobīdi.

Neatkarīgā taujāja arī Drošības policijai, vai skandalozajā L. Lapsas krimināllietā ir kādi jaunumi. Pašlaik «tiekot veiktas nepieciešamās procesuālās darbības, lai lemtu par turpmāko kriminālprocesa virzību». Te acīmredzot iespējami trīs varianti – bezgalīga izmeklēšana, nodošana prokuratūrā kriminālvajāšanai vai lietas izbeigšana. Ņemot vērā, cik ļoti L. Lapsa ir sakritis uz nerviem politiskajai elitei un drošības struktūrām, pēdējā šķiet maz ticama.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais