LVM attīsta stādu audzēšanas industriju
Šogad Latvijas valsts mežu struktūrvienības Sēklas un stādi stādaudzētavās kopumā realizācijai sagatavoti 52 miljoni dažādu sugu stādu. Absolūti lielākā daļa no tiem ir egļu un priežu, ap pieciem miljoniem bērzu, kā arī melnalksnis un ātraudzīgā apse.
LVM apsaimniekotajās platībās šogad tiks iestādīti 26,2 miljoni kociņu.
Vajag tikai piezvanīt
Vaicāta par meža stādu pieejamību, Sēklu un stādu direktora vietniece ražošanas jautājumos Laima Zvejniece skaidro: «Nu jau vairāk nekā desmit gadu LVM aktīvi strādā, lai palielinātu stādu ražošanas kapacitāti. Šogad visās stādaudzētavās kopumā pārdošanai ir gatavi 52 miljoni stādu. Tas ir daudz vairāk nekā nepieciešams LVM darbības nodrošināšanai, tāpēc stādus piedāvājam vietējiem mežu apsaimniekotājiem, kā arī pildām esošos līgumus un meklējam jaunus noieta tirgus ārvalstīs. Šogad uz Zviedriju tiks eksportēti seši miljoni eglīšu.» Līdz ar būtisku ciršanas apjomu samazinājumu LVM mežu platību atjaunošanai stādu vajag mazāk – šogad izstādīs 26,2 miljonus –, vislielākais vienā gadā izstādītais apjoms LVM mežos bija 2012. gadā, kad tika izstādīti 33,6 miljoni stādu.
Latvijas stādaudzētavās piedāvājumā ir gan ietvaru, gan kailsakņu ar uzlaboto sakņu sistēmu priežu, egļu un bērzu stādi. Lai tos iegādātos, nepieciešams tikai iepriekš piezvanīt uz tuvāko stādaudzētavu un vienoties par ierašanās laiku. Jāatzīmē, ka Mazsilu un Strenču stādaudzētavās var iegādāties gan ietvarstādus, gan kailsakņus ar uzlaboto sakņu sistēmu, bet Podiņu stādaudzētavā pieejami kailsakņi ar uzlaboto sakņu sistēmu. (Red. piez. Precīzu sarakstu skatīt lvm.lv.)
Izpārdots jau ir šim pavasarim plānotais melnalkšņu stādu apjoms, taču to atkal varēs iegādāties rudenī, kad sāksies otrs ražas laiks. Kalsnavas stādaudzētava specializējas ātraudzīgo apšu un dekoratīvo stādu audzēšanā.
Inovatīvi risinājumi
Domājot, kā dzīvot un mežu apsaimniekot vēl zaļāk, LVM Sēklas un stādi ir iesaistījušies starptautiskā projektā par inovatīvu risinājumu ieviešanu stādu apstrādē pret kaitēkļiem ar sintezētu bišu vasku. Ar vasku tiek apstrādāti 8 līdz 10 cm stāda, sākot no sakņu kakla. «Vislielākais ienaidnieks jaunajiem stādiem ir smecernieks. Izmantotais vasks viņam nepatīk, līp kājas, un viņi izvēlas šādiem kociņiem iet ar līkumu. Atšķirībā no pielietojamajiem ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem vaskam nav smaržas un tas neatstāj nekādu iespaidu uz vidi. Pagaidām stādu apstrāde prasa lielu roku darbu, bet mēs aktīvi strādājam, lai izveidotu automatizētu līniju, ko varam integrēt esošajā sistēmā,» stāsta Laima Zvejniece.
Patlaban ir iegādātas piecas vaskojamās mašīnas – trīs darbojas Strenčos un pa vienai Podiņos un Mazsilos. Kopumā šogad ar inovatīvo metodi tika apstrādāti pieci miljoni stādu – pusmiljons no tiem tiks iestādīti LVM apsaimniekotajās platībās, pārējais eksportēts uz Zviedriju.
Vaicāta, cik aktīvi mežu atjaunošanā ir privāto mežu īpašnieki, L. Zvejniece atzīst: «Cilvēki ir ļoti dažādi, un dažādi ir mežu īpašnieki. Priecē, ka starp tiem ir cilvēki, kas pedantiski atjauno un kopj savus mežus. Tomēr ne mazums ir tādu, kas savus mežus izzāģēja, guva peļņu un vairāk par tiem nerūpējās. Taču arī šie izcirtumi lielākoties ir pārdoti, gan pamatā ārvalstniekiem, bet labā ziņa ir tā, ka tajos norit mežu atjaunošana.»
Latvijas priedes pierāda sevi Zviedrijā
Selekcijas darbā a/s Latvijas valsts meži ir ieguldījusi ne mazums līdzekļu, tostarp sadarbībā ar zinātniski pētniecisko institūtu Silava ir realizēti eksperimentālie priežu audžu stādījumi Zviedrijā. Zviedri mūsu priedes labos rezultātus uzņem ar sakostiem zobiem, bet tomēr atzīst, ka Latvijas selekcionāri radījuši priedi, kas konkurē ar viņu pašu stādaudzētavās iegūtajiem priežu stādiem. Pirmie soļi priežu meža stādu eksportā uz Zviedriju jau ir sperti, un ir pamats domāt, ka apjoms ar katru gadu pieaugs.
Līdz šim uz Zviedriju tika eksportēti pamatā tikai egļu stādi, jo Zviedrijas egles ir ātri plaukstošas un apsalst gan pavasara, gan rudens salnās. Tāpēc skandināvu mežkopji nu jau kopš deviņdesmitajiem gadiem sadarbojas ar Latvijas stādu audzētājiem, kas spēj piedāvāt Zviedrijas klimatam un augšanas apstākļiem ļoti piemērotus egļu stādus.
Laima Zvejniece vērš uzmanību: «Mūsu primārais uzdevums ir nodrošināt Latvijas mežkopju vajadzības un tikai pāri palikušo eksportēt. Līdz ar to, ka Latvija ir tik maza, cik tā ir, bet mūsu stādaudzētavu kapacitāte ir liela, mēs varam atļauties arī eksportēt, tādējādi stiprinot ne tikai LVM saimniecisko darbību, bet visas Latvijas ekonomiku.»
Ātraudzīgās apses iegādājas lietuvieši
Ātraudzīgā apse, ko piedāvā Kalsnavas stādaudzētava, lielākoties tiek eksportēta uz Lietuvu, jo Lietuvā šiem mērķiem ir pieejams krietni lielāks ES finansējums. Ātraudzīgo apšu plantāciju iekārtošana ir dārgs process: pirmkārt, stāds nav lēts, otrkārt, apšu pasargāšanai no sīkajiem grauzējiem nepieciešami īpaši aizsargi ap stumbru, treškārt – visa apstādītā platība ir jāiežogo, jo apses garšo visiem – sākot no pelēm, beidzot ar stirnām. Pieejami vairāku veidu aizsardzības līdzekļi, kas atbaida dzīvniekus, taču tiem ir samērā īslaicīgs efekts. «Lietuvieši ir spējuši saņemt ES finansējumu, kas sedz visus izdevumus.» Ātraudzīgā apse pamatā tiek audzēta kā enerģētiskā koksne, bet ir izmantojama arī kokmateriālu ražošanai.
Latvijā ātraudzīgo apšu stādījumi tiek veidoti, bet tie ir nesalīdzināmi mazāki nekā Lietuvā, kur pieejams finansējums.