Rīgas pili tagad plosīs tiesā

© VAS Valsts nekustamie īpašumi

Gandrīz gadu pēc ugunsgrēka Rīgas pilī policija nākusi klajā ar paziņojumu, ka par ugunsnelaimes izraisīšanu aizdomās tiek turētas trīs personas: divas būvuzņēmumu amatpersonas un viens strādnieks. Vismaz tik daudz skaidrības pašlaik ir, ka Rīgas pils ugunsgrēka lietu drīzumā nodos kriminālvajāšanai un pēc tam tiesa lems, kurš vainīgs un kurš – ne.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) arī pavēstīja, ka gatavo prasību pret pilnsabiedrību SBRE un apakšuzņēmumiem, kuri veic pils atjaunošanu. Laiks rādīs, vai tas būs vienīgais tiesas process. Savukārt SBRE aprīļa vidū izplatīja informāciju, ka tā esot gatava nekavējoties iemaksāt nodrošinājumu – piecus miljonus eiro – gadījumā, ja tiesa par vainīgajiem ugunsgrēkā atzīs tieši būvniekus. Pagaidām ugunsgrēka radītie zaudējumi lēšami aptuveni piecu miljonu eiro apmērā, bet summa tiks precizēta. Katra no iesaistītajām pusēm ir algojusi ekspertus, un ir saprotams, ka eksperti nav tieši apgalvojuši (vismaz ne uzreiz) – viņu klienti ir vainojami ugunsgrēka izraisīšanā. Policija un VNĪ piesaistīja savus ekspertus, un kopumā notikušas daudzas ekspertīzes.

Militārpolicistus nevaino

Vēl neviens no Rīgas pilī strādājošajiem uzņēmumiem un institūcijām nav atzinis, ka būtu vainīgs miljonus vērtajā ugunsgrēkā. Drīzāk ir darīts viss iespējamais, lai pierādītu savu nevainību un, iespējams, novilcinātu patiesības noskaidrošanu. Vispirms tika izvirzītas daudzas hipotēzes, pēc tam notika savstarpēja matu skaldīšana, kurš kuru uzskata par vainīgu, līdz, policijas izmeklēšanai tuvojoties noslēgumam, sāka atskanēt arī pielaidīgāki teksti.

Jau mēnesi pēc ugunsgrēka Aizsardzības ministrija pirmā informēja, ka Militārajā policijā (MP) ir pabeigta dienesta pārbaude par karavīru rīcību saistībā ar ugunsgrēku Rīgas pilī un pārkāpumi nav konstatēti. MP nodrošina apsardzi pilij, tajā skaitā pārrauga nepiederošu personu iekļūšanu Rīgas pilī un teritorijā.

Hipotēžu netrūka

Versijas par ugunsnelaimes iemesliem gan bijušas pat pārsteidzošas. Piemēram, SBRE uzaicinātais eksperts, Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents un Starptautiskās Ļaunprātīgās dedzināšanas izmeklētāju apvienības pirmais viceprezidents Pīters Mansi žurnālistiem stāstīja par septiņām hipotēzēm un preses konferencē norādīja, ka strādnieki nav vainīgi. Toties viņš pieļāva aizdegšanos no zibens, pirotehnikas vati ķīniešu laternas. Šīs versijas viņš vēlāk noraidīja pats.

Vēl izskanēja pieļāvums, ka vainojama bojāta elektroinstalācija, un tikai pēc kāda laika kā iespējamais ugunsnelaimes cēlonis tika nosaukta neuzmanīga rīcība ar smēķēšanas piederumiem neizmantotajā šautuvē, kas atrodas jumta telpās virs muzeja. P. Mansi gan bija atstājis atkāpšanās ceļu, piebilstot, ka viņa ziņojums var tikt mainīts, ja tiks iegūti jauni neapgāžami pierādījumi. Savukārt būvdarbu apdrošinātāja BTA pieaicinātais britu eksperts Roberts Edvardss sūkstījās, ka viņam tiekot liegta iespēja saņemt informāciju no Valsts policijas.

Norāda uz būvniekiem

VNĪ pieaicinātie Igaunijas eksperti secināja, ka ugunsgrēks izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā un tā iemesls bijusi atklātas uguns avots – iespējams, dzirkstele vai nenodzēsts izsmēķis. Tāpēc VNĪ jau iepriekš uzsvēra, ka par būvobjektu atbild būvnieks un tam tad arī par saviem līdzekļiem jānovērš ugunsgrēka sekas. SBRE savulaik kategoriski norobežojās no atbildības par ugunsgrēka izcelšanos, bet, kā jau iepriekš minēts, kļuva pielaidīgāka un atzina, ka pieci miljoni eiro ir rezervēti.

Šā gada janvārī kļuva zināms, ka Valsts policija saņēmusi Lietuvas Ugunsgrēku izmeklēšanas centra ekspertu atzinumu par ugunsgrēka cēloņiem. Gāja mēneši, un tikai tagad, aprīlī, sabiedrībai tika paziņota konkrētāka informācija par trim aizdomās turamajiem.

Pils un pārējais nekustamais īpašums ir apdrošināts par gandrīz 5,5 miljoniem latu (nepilni 8 miljoni eiro), un starp apdrošināšanas riskiem ir arī uguns. Būvdarbi ir apdrošināti par vairāk nekā 21 miljonu latu (gandrīz 30 miljoni eiro). Ugunsgrēka izmeklēšanā policija konstatējusi divus noziedzīgus nodarījumus: mantas bojāšanu aiz neuzmanības, kas izraisījusi smagas sekas, un ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā iestājušās smagas sekas.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.