Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Pacientu tiesību likumu, kurā noteiktas pacienta un viņa tuvinieku tiesības piekrist vai atteikties no ārstniecības, tiesības uz kvalitatīvu, laipnu un cieņpilnu ārstēšanu un aprūpi, tiesības uz informāciju par slimības diagnozi, izmeklēšanu un ārstniecības procesu, kā arī tiesības izvēlēties ārstniecības personu un ārstniecības iestādi.
Likumā īpaša uzmanība pievērsta nepilngadīga pacienta tiesībām. Tāpat likums aizsargās pacienta intereses, iesaistoties klīniskā pētījumā.
Jaunajā likumā ir arī normas, kas pacientam vai viņa pārstāvim paredz tiesības uz atlīdzību par ārstniecības procesā veselībai vai dzīvībai nodarīto kaitējumu, kā arī morālo kaitējumu. Atlīdzība par pacienta dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu varēs sasniegt 100 000 latu, bet par morālo kaitējumu - 5000 latu.
Atlīdzību izmaksās no jaunveidojamā Ārstniecības riska fonda, kurā ārstniecības iestādes iemaksās ārstniecības riska valsts nodevu.
Atlīdzību varēs saņemt, sākot no 2012.gada 1.jūlija, par kaitējumu, kas nodarīts pēc 2012.gada 1.janvāra.
Likums detalizētāk skaidro patlaban spēkā esošās pacientu tiesības, lielāku uzsvaru liekot uz pacienta aktīvu līdzdarbību ārstniecības procesā.
Galvenie pacientu tiesību pārkāpumi patlaban saistīti ar to, ka pacienti nesaņem pilnīgu un saprotamu informāciju par ārstēšanas un izmeklēšanas gaitu un alternatīvām ārstniecības metodēm. Tāpat pēc pirmā pieprasījuma nav iespējams saņemt medicīniskās dokumentācijas kopijas. Tiek saņemtas arī pacientu sūdzības par stacionēšanas atteikumu, ģimenes ārstu nevēlēšanos doties mājas vizītēs, kā arī nesavlaicīgu nosūtīšanu uz izmeklējumiem un konsultācijām.
Ar jauno likumu tiks vienuviet noteiktas patlaban dažādos normatīvajos aktos ietvertās pacientu tiesības. Tās patlaban regulē Ārstniecības likums, likums "Par prakses ārstiem", Patērētāju tiesību aizsardzības likums, Civillikums, atsevišķi Ministru kabineta noteikumi, kā arī citi dokumenti.