PĀRSTEIDZOŠĀ ASTROLOĢIJA: No Krauk­ļu Mar­tas par ca­rie­ni Kat­rī­nu

Tā ir kā pa­sa­ka par Peln­ruš­ķī­ti – vien­kār­šu mei­te­ni Mar­tu Skav­ron­sku, ku­ru Zie­me­ļu ka­ra lai­kā pa­ma­na, ie­mīl un ap­prec lie­lās Krie­vi­jas im­pē­ri­jas vald­nieks Pē­te­ris I. Vi­ņa kļūst pat Krie­vi­jas ca­rie­ni Kat­rī­nu I.

Iz­cel­smes ver­si­jas

Ne­kā­du do­ku­men­tā­lu ap­stip­ri­nā­ju­mu Krie­vi­jas im­pe­ra­to­res Kat­rī­nas I, tas ir, Mar­tas Skav­ron­skas, iz­cel­smei īs­ti nav – ie­spē­jams, tie ir spe­ci­āli iz­nī­ci­nā­ti, lai dzēs­tu lie­cī­bas par Krie­vi­jas ķei­za­rie­nes vien­kār­ša­jām sak­nēm Lat­vi­jā. Arī no le­ģen­dās mi­nē­tās Pu­tā­nu baz­nī­cas Prei­ļos, kur Mar­ta kris­tī­ta, vairs pa­li­ku­si vien ti­kai grū­ti at­ro­da­ma tās pa­ma­tu vie­ta. Vēs­tu­res grā­ma­tās la­sām, ka Kat­rī­na I (Mar­ta Skav­ron­ska) dzi­mu­si 1684. ga­da 5. (pēc ve­cā sti­la – 15.) ap­rī­lī Li­vo­ni­jā, bet ver­si­jas par nā­ka­mās Krie­vi­jas ķei­za­rie­nes Kat­rī­nas I iz­cel­smi un tau­tī­bu ie­spē­jams sa­rin­dot pēc to ti­ca­mī­bas pa­kā­pēm. Vis­ma­zāk ti­cams, ka vi­ņa bi­ju­si so­mie­te, šīs hi­po­tē­zes pa­ma­tā ir vēs­tu­risks pār­pra­tums. Arī uz­skats, ka vi­ņa bi­ju­si lie­tu­vie­šu diž­cil­tī­gā, ir maz ti­cams, tā esot bi­ju­si pres­ti­ža dēļ ra­dī­tā ofi­ci­ālā ver­si­ja. Tā­dē­jā­di at­liek sprie­du­mi, ka vi­ņa bi­ju­si igau­nie­te vai lat­vie­te, bet iz­šķir­ties par vie­nu vai ot­ru va­ri­an­tu mūs­die­nās ir gan­drīz ne­ie­spē­ja­mi. Ja Kat­rī­na ir dzi­mu­si ār­lau­lī­bā, sa­pro­tams, ne­kad ne­būs ie­spē­jams no­teikt, kas ir bi­jis vi­ņas tēvs. Un pat par vi­ņas mā­ti nav ne­kā­das skaid­rī­bas. Ci­tiem vār­diem – in­te­re­san­to pro­blē­mu par ķei­za­rie­nes Kat­rī­nas tau­tī­bu ri­si­nās vēl nā­ka­mās vēs­tur­nie­ku pa­au­dzes. Dau­dzās le­ģen­dās par Kat­rī­nu jū­ta­mas di­vas ie­vir­zes – vai nu po­ļu, vai zvied­ru. Zvied­ru vēs­tur­nie­ku ver­si­jā uz­ma­nī­ba gal­ve­no­kārt pie­vēr­sta Alūk­snes mā­cī­tā­ja Er­nes­ta Gli­ka per­so­nī­bai un rū­pēm par sa­vas audžu­mei­tas Mar­tas turp­mā­ko dzī­vi, kad it kā ve­cā­ku dom­star­pī­bu dēļ par mei­te­nes re­li­ģis­ko audzi­nā­ša­nu (mā­te – lu­ter­ti­cī­ga, bet Skav­ron­skis – ka­toļ­ti­cī­gais) viņš Mar­tu pie­ņē­mis par sa­vu audžu­mei­tu un aiz­ve­dis to uz Ma­rien­bur­gu (ta­ga­dē­jo Alūk­sni).

Sie­viš­ķī­ba un at­ta­pī­ba

Mar­tai Skav­ron­skai pie­mīt dau­dzas lat­vie­šu sie­vie­tei rak­stu­rī­gās īpa­šī­bas. Vi­ņa ir ne­lie­la augu­ma, iz­tu­rī­ga (do­das Pē­te­rim līdz­i ka­ra gai­tās), ap­ķē­rī­ga (tie­ši Mar­ta, pie­ku­ku­ļo­jot tur­kus ar sa­vām ro­tas­lie­tām, pa­līdz Pē­te­rim glāb­ties, pie­spie­žot tur­ku ve­zī­ru pa­rak­stīt pa­mie­ru). Pē­te­ra Pirm­ā lik­te­nī­gā sie­vie­te ir ne­iz­glī­to­ta, to­mēr ātr­i ap­gūst ap­kārt dzir­dē­tās va­lo­das – po­ļu, krie­vu, zvied­ru. Mar­ta spēj sie­vie­šu ap­li­do­to ca­ru ap­burt ne ti­kai kā sie­vie­te, bet arī dzied­nie­ce, jo pa­līdz vi­ņam tikt ga­lā ar bries­mī­ga­jām gal­vas sā­pēm epi­lep­si­jas lēk­mju brī­žos. Pē­te­ris ļo­ti sa­rod ar Mar­tu un 1712. ga­dā sa­lau­lā­jas ar vi­ņu. Ie­spē­jams, šīs pie­ķer­ša­nās ap­lie­ci­nā­jums ir arī di­vus ga­dus vē­lāk di­bi­nā­tais Svē­tās Kat­rī­nas or­de­nis, ku­ru viņš pa­sniedz sie­vai vār­da­die­nā. Le­ģen­dās par Kat­rī­nu sa­vi­jas di­vi tē­li: pār­da­bis­kiem spē­kiem ap­vel­tī­tā zint­nie­ce Krauk­ļu Mar­ta, ku­ru sauc par ra­ga­nu, un la­bā ķei­za­rie­ne Kat­rī­na. Krie­vi­jas im­pe­ra­tors Pē­te­ris Pir­mais no­mirst 1725. ga­da sā­ku­mā, un par Krie­vi­jas im­pe­ra­to­ri ar ar­mi­jas at­bal­stu kļūst vi­ņa sie­va Kat­rī­na, val­dot līdz pat sa­vai nā­vei 1727. ga­da mai­jā. Vi­ņa tur­pi­na sa­va dzī­ves­bied­ra po­li­ti­ku. Di­bi­na Zi­nāt­ņu aka­dē­mi­ju (Pē­te­ris I pa­spēj ti­kai pa­rak­stīt pa­vē­li par tās di­bi­nā­ša­nu, bet aka­dē­mi­ju iz­vei­do jau pēc vi­ņa nā­ves). Kā rak­sta vēs­tur­nie­ki: «Pa­tei­co­ties ie­dzim­ta­jai la­bes­tī­bai, šo vald­nie­ci mīl un die­vi­na vis­a nā­ci­ja...»

Še­re­met­jevs. Meņ­ši­kovs, Pē­te­ris

Kad Mar­tai ir trīs ga­di, no­mirst vi­ņas mā­te, un bā­re­ni pie­ņem audzi­nā­ša­nā Ren­gas mā­cī­tājs Gliks. 1701. ga­dā Mar­ta Alūk­snē ap­pre­cas ar kā­du zvied­ru dra­gū­nu. Jaun­lau­lā­to kop­dzī­ve ilgst vien as­to­ņas die­nas, dra­gū­nu tū­līt pēc lau­lī­bām no­sū­ta ko­man­dē­ju­mā uz Rī­gu.

Par ku­ra krie­vu ģe­ne­rā­ļa mī­ļā­ko Mar­ta kļūst vis­pirms, do­mas da­lās. Li­te­ra­tū­rā sa­sto­pa­ma ver­si­ja – Mar­ta vis­pirms ir ģe­ne­rā­ļa Še­re­met­je­va fa­vo­rī­te, bet tie­ši pie kņa­za Meņ­ši­ko­va vi­ņu sa­stop cars Pē­te­ris. Au­to­riem gan ir dom­star­pī­bas par to, vai Mar­ta, kļūs­tot par krie­vu ģe­ne­rā­ļu mī­ļā­ko, bi­ju­si tik­la vai ne­tik­la. 1702. ga­da bei­gās Še­re­met­jevs vēs­tu­res lie­cī­bās bie­ži ci­tē­ta­jā vēs­tu­lē ca­ram Pē­te­rim rak­sta: «Va­re­nais Dievs un Vis­svē­tā diev­mā­te ir ta­vu vē­lē­ša­nos pie­pil­dī­ju­si. Ie­naid­nie­ka zem­ē vairs nav ko pos­tīt. No Ples­ka­vas līdz Tēr­ba­tai, le­jup pa Ve­ļi­ka­jas upi, gar Pei­pu­sa eze­ra kras­tiem līdz Nar­vas upes grī­vai, ap Tēr­ba­tu, aiz Tēr­ba­tas. (..) Un no Rī­gas līdz Val­kai viss ir no­pos­tīts, pi­lis ir uz­spri­dzi­nā­tas. Ne­kas vairs nav sa­gla­bā­jies bez Pēr­na­vas un Rē­ve­les, un šur tur kā­da mui­ža jūr­ma­lā. Ci­tā­di viss starp Rē­ve­li un Rī­gu ir iz­ra­vēts. Ap­dzī­vo­tās vie­tas at­ro­da­mas ti­kai uz kar­tes. Kā klā­jies pos­tī­ša­nas lai­kā, zi­na stās­tīt gūs­tek­ņi. (..) Ko lai es ie­sā­ku ar lau­pī­ju­mu?» Vie­na no Še­re­met­je­va gūs­tek­nēm ir as­toņ­pa­dsmit ga­dus ve­cā, jaut­rā un at­ta­pī­gā ka­to­ļu ti­cī­bas zem­nie­ka mei­ta Mar­ta Skav­ron­ska. Kā ka­ra lau­pī­jums vi­ņa vis­pirms no­nāk Še­re­met­je­va, pēc tam Meņšikova na­mā. 1703. ga­dā skais­tu­le un la­bā pa­vā­re ie­pa­tī­kas ca­ram Pē­te­rim, kurš ie­rā­da vi­ņai mi­tek­li sa­vā gal­mā Preobraženskas sā­džā pie Mas­ka­vas. Tur vi­ņa pār­iet krie­vu or­to­dok­sā­la­jā ti­cī­bā, no­kris­tās par Kat­rī­nu Alek­se­jev­nu un dzem­dē Pē­te­rim I trīs mei­tas, no ku­rām Eli­za­be­te Pet­rov­na vē­lāk kļūst par Krie­vi­jas ķei­za­rie­ni Elizabeti, bet An­na Pet­rov­na – par ķei­za­ra Pē­te­ra II­I mā­ti.

As­tro­lo­ģis­kā ana­lī­ze

Krie­vi­jas im­pe­ra­to­res Kat­rī­nas I as­tro­lo­ģis­kās kom­bi­nā­ci­jas

 

«Mar­ta Skav­ron­ska jeb Kat­rī­na I ir ļo­ti sie­viš­ķī­ga per­so­nī­ba,» ir pār­lie­ci­nāts as­tro­logs Ver­ners Strau­pe. «Sau­le Krie­vi­jas im­pe­ra­to­res dzim­ša­nas brī­dī at­ro­das Auna zī­mē, kas at­klāj, ka šī per­so­nī­ba ir strau­ja, ātr­a un ne­ap­do­mī­ga sa­vā rak­stu­rā un arī rī­cī­bā. Bie­ži dus­mo­ju­sies. Tā­da per­so­nī­ba ir diez­gan ne­val­dā­ma, to­mēr ģi­me­nis­ka. Kat­rī­nai ir īpa­ši ģi­me­nis­ka kar­ma.»

 

Kat­rī­nas I ho­ro­sko­pā četr­as sti­hi­jas ir sa­da­lī­ju­šās šā­di: Uguns – 29%, Ze­me – 39%, Gaiss – 0%, Ūdens – 32%, no­rā­dot, ka per­so­nī­bai bū­tis­kas ir sek­su­ālās jū­tas, ero­tis­kais kon­takts, un par gal­ve­no dzī­vē vi­ņa uz­ska­ta ma­te­ri­ālo pa­ma­tu. Ze­mes sti­hi­jas do­mi­nan­te ho­ro­sko­pā arī no­rā­da, ka šā­da per­so­nī­ba vai­rāk uz­ti­cas sa­vām jū­tām un prak­tis­ku­mam ne­kā ie­dves­mai un in­tu­īci­jai, mēdz būt pie­sar­dzī­ga, ir ļo­ti tra­di­ci­onā­la un bez­ga­la uz­ti­ca­ma. Sie­viš­ķī­ba ho­ro­sko­pā ir ļo­ti iz­teik­ta, un va­rē­tu teikt, ka Kat­rī­nas uz­de­vums bi­ja gan val­dzi­nāt, gan pa­kļaut, gan arī iz­man­tot.

Mē­ness at­ra­ša­nās Skor­pi­ona zī­mē X mā­jā no­rā­da uz Kat­rī­nas la­bo ko­mu­ni­kā­ci­ju ar tau­tu: cil­vē­ki Krie­vi­jas im­pe­ra­to­ri Kat­rī­nu pie­ņem kā sa­vē­jo. Šā­dām per­so­nī­bām ir ne­pie­cie­ša­mas arī sa­vas au­to­ri­tā­tes (Kat­rī­na ir ļo­ti pat­stā­vī­ga sie­vie­te, ta­ču bai­dās no Pē­te­ra Pirm­ā strau­jās da­bas un ne­sa­val­dī­gu­ma), un tām ir bez­ga­la lie­la vēl­me tikt pub­lis­ki at­zī­tām. Cil­vē­kiem gan rei­zēm ir grū­ti sa­prast, kas slēp­jas šā­das per­so­nī­bas dvē­se­les dzi­ļu­mos, jo tā uz­ti­cas un at­klāj se­vi ti­kai ne­dau­dziem.

Mer­kurs Kat­rī­nas I as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē at­ro­das Ziv­ju zī­mē, kas no­rā­da, ka šā­dai per­so­nī­bai pie­mīt dzī­va iz­tē­le, pa­sīvs prāts, la­ba at­mi­ņa un tele­pā­ti­jas spē­jas, kā arī mā­ka uz­upu­rē­ties ide­jas vār­dā. Di­vi šīs sie­vie­tes vis­lie­lā­kie ta­lan­ti: iz­tē­le un lab­vē­lī­ga at­tiek­sme pret cil­vē­kiem, ar ku­riem reiz sa­ve­du­si dzī­ve.

Kat­rī­na ne­iz­ce­ļas ar īpa­šu do­mas pla­šu­mu, un ho­ro­skops rā­da, ka Kat­rī­na īs­ti nav mā­cē­ju­si tikt ga­lā ar sa­viem bēr­niem. Ar sie­vie­tēm vi­ņa ne­kon­flik­tē, ir la­bas at­tie­cī­bas ar jaun­ākiem vī­rie­šiem. Drau­gu Krie­vi­jas pir­ma­jai lē­di­jai ir daudz: vai­rāk gan vī­rie­ši, bet ir arī drau­dze­nes sie­vie­tes.

Par Kat­rī­nas ta­lan­tiem ho­ro­sko­pā var sa­ska­tīt, lūk, šā­du in­for­mā­ci­ju: im­pe­ra­to­rei pa­do­das zī­mē­ša­na, glez­no­ša­na, pa­tīk vēs­tu­re, kā arī glu­ži sie­viš­ķī­gas no­dar­bes – adīt, tam­bo­rēt un ga­ta­vot gar­šī­gus ēdie­nus. Tur­klāt Auna zī­mē dzi­mu­sī Kat­rī­na I ne­bū­tu ar mie­ru dzī­vot ar vī­ru mā­jās, ja vi­ņai ne­ļau­tu da­rīt to, kas vi­ņai pa­tīk. Jeb­ku­rā jo­mā šā­dai per­so­nī­bai pri­mā­rais ir per­so­nī­gā brī­vī­ba.

Ve­ne­ras at­ra­ša­nās Vēr­ša zī­mē sa­vu­kārt at­klāj, ka Kat­rī­na mīl fi­zis­ku tu­vī­bu ar mī­ļo­ta­jiem cil­vē­kiem, ir ļo­ti ju­tek­lis­ka, vi­ņai glai­mo, ja tiek ie­ka­ro­ta. Šā­dai per­so­nī­bai ar­vien ir vies­mī­līgs un kom­for­tabls mā­jok­lis. Pa­tīk, ja lu­ti­na ar iz­smal­ci­nā­tu ēdie­nu. Nep­tūns Krie­vi­jas im­pe­ra­to­res dzim­ša­nas brī­dī at­ro­das Ziv­ju zī­mē, kas lie­ci­na, ka sa­vu ga­ru vi­ņa lab­prāt lu­ti­nā­ju­si ar mū­zi­ku un māk­slu.

Sa­vu­kārt as­cen­den­ta at­ra­ša­nās Strēl­nie­kā no­rā­da – šā­das per­so­nī­bas in­teg­rē­ša­nās ap­kār­tē­jā pa­sau­lē no­tiek ar per­so­nis­kās har­mo­nis­kās at­tiek­smes, dros­mes un sie­viš­ķī­gas vil­tī­bas pa­lī­dzī­bu. Arī vēs­tu­res avo­ti ap­lie­ci­na, ka Pē­te­ra I sie­va Kat­rī­na vi­su dzī­vi ir at­ra­du­sies kus­tī­bā un ne­kad nav bai­dī­ju­sies ris­kēt. Ie­spē­ja ar­vien at­klāt ko jaun­u – tie­ši tas da­ra dzī­vi tik in­te­re­san­tu. Šā­da per­so­nī­ba ori­en­tē­jas po­li­ti­kā un re­li­ģi­jā.

Latvijā

Valsts aizsardzības dienesta karavīri Sēlijas militārā poligona dronu mācību un testēšanas poligonā aizvadījuši noslēdzošās bezpilota lidaparātu rotas līmeņa mācības, kurās, izmantojot dažādus bezpilota lidaparātu modeļus, trenēja spēju identificēt un iznīcināt pretinieku, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.

Svarīgākais