Gaujas pašvaldības konfliktē dambju dēļ
Naudas un stratēģiskas plānošanas trūkuma dēļ Gaujas lejtecē notiek dīvaina iedambēšanās. Pašvaldības un valsts ignorē faktu, ka upe nerespektē administratīvo teritoriju robežas.
Ar 15 dažādiem hidrotehniskiem objektiem Gauja tiek savaldīta Carnikavas novadā – gan atjaunojot vecos dambjus, sūkņu stacijas, dīķus, gan būvējot jaunus. Šis gads ir izņēmums, taču iepriekš trīs gadus pēc kārtas piekrastes ciemi applūda. Arī Ādažu centrā notiek dambju atjaunošana, tiesa – mazākos mērogos, vien atjaunojot jau esošas aizsargbūves. Savukārt posms no Ādažu centra līdz Gaujas tiltam, tas ir – pa vidu starp abiem novadiem, paliks bez jaunām aizsargbūvēm, kas ir droša garantija šīs teritorijas applūšanai jau nākamajos palos.
Dambis, caurums, dambis
Ja upei tiek atņemtas palieņu pļavas un ūdens spēks tiek iegrožots ar dambjiem, tas laužas ārā kaut kur citur. Saskaņā ar pašlaik īstenoto plānu tas notiks Upmalu ciemā, kur pastāvīgi mīt aptuveni 200 iedzīvotāju. Mājas izmirks, kaķi apslīks, bet sauso ateju saturs plūdīs uz jūru.
Ādažu pašvaldība Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai naudu ir prasījusi vairākkārt, taču, kā stāsta projektu vadītāja Karīna Miķelsone – vēl pagājušajā nedēļā saņemts kārtējais atteikums. Upmalu iedzīvotāji gadu gaitā paši no būvgružiem esot centušies uzbērt valni, taču tagad jau pirmajos plūdos tam draudēs noskalošana, jo vērienīgā darbošanās lejtecē radīs problēmas augštecē. Ādažniekiem nu ir zobs uz carnikaviešiem, jo viņi mācējuši piesaistīt dambju atjaunošanai daudz vairāk naudas – kopsummā 4,4 miljonus eiro. Ādažiem atvēlēti vien 960 tūkstoši.
Carnikavai gan ir grūti ko pārmest. Pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis stāsta, ka ar aizsargbūvju vērienīgo rekonstrukciju pašvaldība samazinās plūdu draudus 437 hektārus lielā teritorijā, kurā mīt 5140 iedzīvotāju. Drīzāk jautājums esot par pašu Ādažu prioritātēm. Iztrūkstošo dambja posmu Upmalās viņi varēja būvēt par saviem līdzekļiem, piemēram, atsakoties no centrālās ielas asfaltēšanas.
Sevišķi jau pērnā gada varenie plūdi parādīja, ka dzīve upes krastā var būt gana bīstama.
Pa ielu gulbji peld
Uz jaunuzbūvētā dambja ciemā Līdums 2 Neatkarīgā sastop vecmāmuļu Valentīnu pastaigājamies ar vilku suni Azoru. Viņa atminas, ka pērn aprīlī ūdens uz ielas pie viņas mājas bija 90 centimetru dziļš. Milzīgos zābakos Valentīna ar mazmeitu bridušas uz sauszemi, un pretī peldējuši trīs gulbji. Sirreāla aina, kas laikam nekad vairs neatkārtosies. Dambis uzcelts pamatīgs. «Mēs viss ciems priecājamies,» saka vecmāmuļa. Turklāt tagad būs izveidots arī brīnišķīgs pastaigu maršruts. Kad rudenī tiks pabeigts jaunais gājēju tilts un nākamgad arī labā krasta dambis uzbūvēts, kopējais maršruta garums būs deviņi kilometri. Ideāls aplis nelielam izbraucienam ar velosipēdu. Būvdarbi labajā krastā varētu sākies pēc mēneša. Edgars Pudzis stāsta, ka vienīgā aizķeršanās esot kādā privātīpašumā. Saimnieks nepiekrīt pārdot upmalas joslu dambja ierīkošanai, bet grib pārdot visu zemi ar māju pašvaldībai, kas attiecīgi to negrasās pirkt. Šai gadījumā tāpēc nāksies piemērot piespiedu atsavināšanu caur Saeimu.
Pietrūks 0,6 kilometru
Nepieciešamība pēc sarežģītas meliorācijas sistēmas, sūkņu stacijām, slūžām, kas regulē ūdens līmeni Dzirnezerā, un neskaitāmām citām aizsardzības būvēm liek vaicāt, kāpēc cilvēki vispār apmetās uz dzīvi Gaujmalas applūstošajās teritorijās. Vietējie stāsta, ka padomju laikos, kad tika būvēta Rīgas HES,turienes iedzīvotājus izmitināja pie citiem ūdeņiem – lai godīgi. Un tad vēl te pie Gaujas dzīvoja melioratori, kas aprūpēja plašo lauksaimniecības zemju atūdeņošanas sistēmas. Tagad jau te mīt viņu bērni un mazbērni.
Ja reiz valsts savulaik pieļāvusi un veicinājusi apbūvi applūstošajās teritorijās, būtu loģiski, ja tā iedzīvotāju interesēs atbalstītu vai vismaz koordinētu drošības pasākumus. Tomēr realitātē katra pašvaldība cīnās pati par sevi. Carnikavai tas izdodas labāk. Ādažiem sliktāk. 5,3 kilometrus garo aizsargdambi savā valdījumā Ādaži pārņēma 2006. gadā. Jau tolaik tas bija kritiskā stāvoklī, tāpēc rekonstrukcija ir neatliekama. Savukārt Upmalām šobrīd neatliek nekas cits kā gaidīt. Jāuzbūvē 0,6 kilometrus garš dambis, bet Ādažu domei atsūtītajā vēstulē teikts, ka ministrija nevarot paredzēt, vai līdz 2020. gadam līdzekļi šim nolūkam atradīsies.