Vairāki Latvijas seniori vērsušies Satversmes tiesā saistībā ar to, ka viņu vecuma pensija samazinājusies, jo tās aprēķinā piemērots negatīvs kapitāla indekss, ziņo Latvija Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš.
Siliņš sacīja, ka LPF ir palīdzējusi šiem senioriem iesniegt sūdzības, un, ja tās tiks atzītas par pamatotām, valstij nāksies kompensēt zaudēto ne tikai minētajiem cilvēkiem, bet visiem, kuru pensijas sarukušas negatīvā kapitāla indeksa dēļ.
LPF vadītājs arī piebilda, ka par šo problēmu tiek runāts vairākus gadus, bet risinājums tā arī nav rasts, kas arī pamudinājis seniorus meklēt taisnību Satversmes tiesā.
Siliņš gan cer, ka problēmu izdosies atrisināt valstiskā līmenī. Pirmkārt, likumā jāiestrādā norma, ka pensijas aprēķināšanā netiek piemērots negatīvs kapitāla indekss, lai pasargātu nākotnes pensionārus, un tad jāmeklē kompensācijas iespējas cilvēkiem, kuru pensiju apmēru jau ietekmējis negatīvais indekss, uzskata Siliņš.
Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) iepriekš norādījis, ka minētās likuma izmaiņas varētu tikt īstenotas jau no nākamā gada, savukārt kompensācijas īstenošana atkarīga no budžeta iespējām, jo tai nepieciešams papildu finansējums.
Siliņš gan uzskata, ka līdzekļu kompensācijai sociālās apdrošināšanas budžetā pietiek jau šobrīd. Viņš atgādināja, ka no šī gada piemaksas par darba stāžu - 180 miljonu eiro apmērā - ir pārceltas no sociālā budžeta uz pamatbudžetu, kas pozitīvi ietekmējis sociālā budžeta stāvokli. Tāpat tiek pakāpeniski palielināts pensionēšanās vecums, kas nozīmē, ka sociālo iemaksu veicēju skaits palielinās, teica Siliņš.
Kā ziņots, labklājības ministrs un tiesībsargs Juris Jansons 16.aprīlī vienojās izstrādāt kompensācijas mehānismu tiem pensionāriem, kuru pensiju apmēru ietekmējis negatīvais kapitāla jeb apdrošināšanas iemaksu algu indekss.
Kā liecina aprēķini, no negatīvo indeksu piemērošanas tiešā veidā ir cietuši cilvēki, kas pensionējušies 2010., 2011. un 2012.gadā, proti 68 019 cilvēki, tāpat tas negatīvi ietekmējis 15 953 pagājušajā gadā pensionējušos cilvēku pensijas.
Viens no kompensācijas mehānismiem varētu būt pensijas pārrēķināšana ar pozitīvu indeksu, aģentūru LETA iepriekš informēja labklājības ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Liene Užule.
Šis kompensācijas mehānisms varētu stāties spēkā jau nākamgad, tomēr tam nepieciešams papildu finansējums, norāda labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS). Provizoriski 2015.gadā sociālās apdrošināšanas budžetā tas izmaksātu papildu 44,9 miljonus eiro, bet 2016.gadā - 47,6 miljonus eiro.
Augulis uzsver, ka kompensēšanas mehānisms nebūs jauna politikas iniciatīva, līdz ar to turpmākā rīcība būs atkarīga no politiskās gribas un Finanšu ministrijas. Tā būs valdības un Saeimas kopīga atbildība un izšķiršanās, uzsver labklājības ministrs.
Lai detalizēti strādātu pie iespējamā kompensēšanas mehānisma, tiks veidota darba grupa. Līdz 8.maijam Labklājības, Tieslietu un Finanšu ministrijas informēs tiesībsargu par iespējamiem risinājumiem, skaidro ministrs.
LM atgādina, ka katra cilvēka pensijas kapitālu krāj visa darba mūža garumā, un, lai tas laikposmā līdz pensijas piešķiršanai nezaudētu savu vērtību, to aktualizē, ņemot vērā ikgadējos apdrošināšanas iemaksu algu indeksus jeb kapitāla indeksus. Šie ikgadējie indeksi atspoguļo algu, no kurām veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, un maksātāju skaita izmaiņas.