Augļkokiem un citām augu kultūrām šī ziema daudzviet Latvijā bija liels pārbaudījums – vairākas nedēļas zemi stindzināja kailsals, un tikai dažās vietās augsni klāja sniegs.
Augu pētnieki vēl vēro dārzos notiekošo – situācija būs skaidra, kad viss saplauks. Augļkopji gan mudina nekavēties ar jaunu stādu dēstīšanu, un Lieldienu brīvdienas būtu īstais laiks, kad to izdarīt.
Stādīt dārzos augļkokus var tikai tad, kamēr nav saplaukušas lapas. Ja temperatūra aprīļa beigās būs zemāka, pavasaris pavilksies garāks, un arī darboties varēs garāku periodu, bet, ja notiek kā pērn, kad siltums uznāca strauji un viss salapoja viens un divi, tad dēstīšanas laiks būs visai īss, skaidro SIA Pūres Dārzkopības pētījumu centrs direktors, agronomijas zinātņu doktors Jānis Lepsis.
Viņa vadītās komercsabiedrības dārzos pamatā audzētas ābeles, jo ražu tās dod regulāri – aptuveni piecos gados varbūt reizi iekrīt neraža, bet bumbierēm, kas te ir krietni mazākā apjomā, «no trim tikai viens ir bagātīgs gads». Plūmes un ķirši gan nav tik cimperlīgi, taču tiem ir īss realizācijas laiks, tāpēc tirgošanai tie nav tik izdevīgi kā āboli. J. Lepsis teic, ka pašlaik komercdārzos ābeles esot iecienītas, bet privātdārzos cilvēki cenšas stādīt dažādus augļkokus, ieskaitot aprikozes, kas kļūstot aizvien populārākas.
Vērtējot pārziemojušos augļkokus, J. Lepsis uzskata, ka Kurzemē kopumā tie izturējuši labi, jo līdz ar aukstumu zemi noklājusi sniega kārta. Tas ļaujot cerēt, ka raža būs normāla. Krietni sliktāk ir tad, ja sniegs sakrīt uz nesasalušas zemes un tad uznākot aukstums. Daudzos dārzos koki tad neiztur, jo, tā kā augsne nav sastingusi, ūdens uz tās virsmas lēnām pārvietojas, satek ieplaciņās, un saknes vienkārši nosmok. Zinātniekam tomēr bažas rada tas, ka pumpuri jau sāk dalīties – ja tie uzziedēs agrāk, ir liels risks, ka tos varētu nokost salnas. Tagadējā stāvoklī ziedpumpuri varētu vēl izturēt mīnus 10 grādus, bet tad, kad tie jau būs iznākuši pilnībā, tad gala robeža ir tikai mīnus 5. Daudzviet (arī Pūrē) cietušas zemenes – īpaši vecākie augi. Tā dažkārt mēdzot būt, ka pudura vidus it kā ir tukšs, bet sānos palicis zaļš.
Citos reģionos gan sniega sega tikpat kā neizveidojās un kailsals stindzināja zemi un kokus vairākas nedēļas. «Ko šādi ekstrēmi apstākļi būs nodarījuši kokiem, varēs redzēt tad, kad tie salapos. Šobrīd jau izskatās, ka pumpuri ir skaisti sabrieduši, taču – kas noticis ar sakņu sistēmu, varēs pateikt tikai vēlāk – kad sāks ziedēt,» spriež Valsts augļkopības institūta pētniece Ilze Grāvīte, piebilstot, ka ziema izrādījusies pārbaudījums arī graudaugiem – it īpaši Rietumeiropā selekcionētajām šķirnēm. Viņa gan par nelabvēlīgām nosauc ar iepriekšējās ziemas, kas nākušas ar lielām temperatūras svārstībām. Pirms gada šajā laikā dienā bijis plus 15, bet naktī mīnus 15. Tad bijuši lieli postījumi pumpuriem uz zariem, tagad tie ir veseli, bet vairāk uztrauc sakņu sistēma.
Abi pētnieki mudina cilvēkus stādīt augļkokus, arī komercnolūkos, jo, laika apstākļiem Centrāleiropā kļūstot aizvien karstākiem, tos audzēt būs izdevīgāk tur, kur klimats ir mērenāks un arī ziemas nav tik bargas.
I. Grāvīte stāsta, ka pašreiz institūtā un audzētavās, kuras tirgo arī Dobelē audzētos dēstus, tirgošanās notiekot pilnā sparā – cilvēki visvairāk pērkot ceriņu stādus, pieprasīti ir ķirši – gan saldie, gan skābie, tāpat arī citi augļkoki – it īpaši tās šķirnes, kas «nav vēl apnikušas». Daudzas tiekot izķertas tik ātri, ka daudziem nākoties pierakstīties rindā uz nākamajiem gadiem.