Veselības ministrijai nav apkopotu datu, cik lieli ir pacientu parādi par ārstēšanos slimnīcā Latvijā kopumā, taču aplēses liecina, ka tie varētu būt aptuveni desmit miljoni eiro. Vislielākie tie ir Rīgas Austrumu slimnīcai – vairāk nekā trīs miljoni eiro.
Lai arī trūcīgām personām nav jāmaksā pacientu iemaksas, arī vairums citu pacientu, kuriem oficiāli nav trūcīgā statusa, bieži par pavadīto laiku slimnīcā un veiktajiem izmeklējumiem samaksāt nevar. Pacientu iemaksas, kuras strauji tika palielinātas 2009. gadā, līdz ar šķietamās krīzes beigām nav samazinātas, un nereti cilvēkam, kurš arī akūtā stāvoklī nonācis slimnīcā, pēc izrakstīšanās jāapmaksā ap simt eiro liels rēķins. Slimnīcu vadītāji Neatkarīgajai atzīst, ka situāciju varētu uzlabot veselības aprūpes politikas virzītāju aktīvāka rīcība, šos jautājumus risinot valsts līmenī, jo pašlaik tā nav tikai un vienīgi slimnīcu problēma. Viens no risinājumiem būtu samazināt pacientu iemaksas, kuras ir arī vienas no augstākajām Eiropā. Veselības ministrijā Neatkarīgajai, atzīstot, ka pacientu iemaksas ir lielas, norāda, ka pagaidām ierobežoto veselības budžeta līdzekļu dēļ nav iespēju tās samazināt.
Nav mehānisma, kā kompensēt
Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka ironiski, tomēr atklāti Saeimas deputātiem saka: varbūt šogad vēlēšanu gadā Saeima varētu atlaist visiem pacientiem viņu parādus slimnīcām, tā ieguvēji būtu visi, arī Saeimas deputāti, kuriem «nāktu klāt vairāk plusiņu». Taču, runājot nopietni, situācija ir smaga. Tūkstošiem pacientu nav varējuši norēķināties par slimnīcā saņemtajiem ārstniecības pakalpojumiem. Pašlaik šie parādi Rīgas Austrumu slimnīcā sasnieguši 3,16 miljonus eiro, parādnieki ir 50 000 pacientu.
V. Boka norāda, ka tie lielākoties ir pacienti, kuri nav spējuši samaksāt pat valstī noteikto pacientu iemaksu. Slimnīca cieš zaudējumus, bet valstij nav mehānisma, kā tos kompensēt, uzskata viena no lielākajām Latvijas slimnīcām.
Pēdējo divu gadu laikā stacionāri ārstēto pacientu skaits Rīgas Austrumu slimnīcā ir pieaudzis par piektdaļu. 2013. gadā stacionāri medicīniskā palīdzība tika sniegta 72 420 pacientiem. Pacienti pēc medicīniskās palīdzības vēršas novēloti, kad slimības jau ir ielaistas, taču uz Rīgas Austrumu slimnīcu tiek pārvesti arī smagākie gadījumi no visas Latvijas, tāpēc turpina pieaugt arī vidējais ārstēšanas ilgums, kas nu jau ir sasniedzis
8,4 dienas (pirms diviem gadiem tās bija 7,8 dienas). «Slimnīcas izmaksas šo smago pacientu ārstēšanai ir pat 10 līdz 15 reizes lielākas nekā valstī noteiktais tarifs, šāda situācija, piemēram, ir toksikoloģijā un invazīvajā radioloģijā,» norāda V. Boka. Ar pacientu parādiem strādā piedzinēji, taču naudas atgūšanas procents ir neliels – 15 procenti. Šie pacienti ir dažādi – tiešām daļa ir neapzinīgi vai pat ļaunprātīgi nemaksātāji. «Ieved ar ātro palīdzību piedzērušos cilvēku, viņam tiek veikti izmeklējumi, procedūras, ja vēl operācija – tas jau ir pacienta līdzmaksājums vairāk nekā 40 eiro, aiziet no slimnīcas un nesamaksā, bet slimnīcai tie ir zaudējumi,» saka slimnīcas vadītājs. Taču viņš nenoliedz, ka liela daļa cilvēku nevis negrib, bet nespēj samaksāt pacienta iemaksu – viņi nav trūcīgi, bet ir nabadzīgi... Tas arī zināmā mērā izskaidro, kāpēc cilvēki tik novēloti vēršas pēc palīdzības, jo saprot – samaksāt nevarēs.
Šaubīgie debitori
Nav tādu slimnīcu, kurām neviens pacients nebūtu parādā. P. Stradiņa slimnīca regulāri apkopo informāciju par pacientiem izrakstītajiem rēķiniem un kontrolē to apmaksu, un neapmaksāto rēķinu kopsumma pagājušajā gadā sasniedza 530 225 eiro jeb 372 588 latus, stāsta slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle. Salīdzinot ar 2012. gadu, tas ir aptuveni tādā pašā līmenī. «Neapmaksāto rēķinu īpatsvars šāgada pirmajos trīs mēnešos ir lielāks, tomēr jāņem vērā, ka ar šiem parādiem tiek strādāts, lai tos samazinātu,» saka L. Sīle.
Parāda summu galvenokārt veido pacientu neapmaksātā daļa par saņemtajiem ārstniecības pakalpojumiem; slimnīca, protams, cieš zaudējumus, norakstot parāda summas kā «šaubīgos un bezcerīgos debitorus». Arī Stradiņa slimnīca atzīst, ka darbības plānošanai un attīstībai šie parādi ir būtisks apjoms, un pašlaik nav reālu risinājumu, kā valsts varētu sniegt atbalstu šiem iedzīvotājiem, kuri nav varējuši nomaksāt pacientu iemaksas par slimnīcā saņemtajiem pakalpojumiem. Ko dara slimnīca? «Mēs ieguldām savus resursus, darbinieki telefoniski sazinās un atgādina par rēķinu apmaksu, tomēr sazvanītie pacienti ir tikai neliela daļa no visiem, kuri nav norēķinājušies ar slimnīcu,» skaidro L. Sīle. Atsevišķos gadījumos slimnīca vienojas ar pacientu par rēķina nomaksas grafiku. Slimnīca sadarbojas ar parādu piedziņas kompānijām.
Vidzemes slimnīcai pēdējo trīs gadu laikā parādā palikuši 3000 pacientu. Slimnīca aprēķinājusi, ka no visiem pacientiem, kuri vērsušies pēc palīdzības, septiņi procenti pacientu neveic samaksu vispār vai veic to vairāku mēnešu laikā. Kopumā trīs gadu laikā par šaubīgiem, tādiem, par kuriem ir šaubas, vai izdosies atgūt, parādiem atzīti 165 000 eiro. Slimnīcas speciāliste Benita Brila skaidro, ka slimnīca sadarbojas ar parādu piedziņas firmām, kas palīdz atgūt daļu no pacientu parādiem – vidēji tiek atgūti 20–30 procenti parādu. «Nākam pretim pacientiem, kuriem ir problēmas samaksāt, pirms izrakstīšanās precizējam maksājumu veikšanas kārtību un vienojamies par parāda atmaksas grafiku,» saka B. Brila.
Maksātu, ja varētu
Lokālajām slimnīcām pacientu parādi ir mazāki, tas izskaidrojams ar mazāku ārstēto pacientu skaitu, taču tāpēc tie nav mazāk sāpīgi. Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Artis Stuburs Neatkarīgajai stāsta, ka pašlaik valsts noteikto pacientu iemaksu parāds Madonas slimnīcai ir 27 000 eiro – par 2013. gadu un šāgada pirmo ceturksni. Iepriekšējos gados uzkrātais – pirms krīzes līdz 2009. gadam ir 13 000 eiro parāds, bet no 2010. līdz 2012. gadam vēl 30 000 eiro. Arī Madonas slimnīca šos parādus pieskaita pie šaubīgajiem.
Madonas slimnīcas vadītājs iezīmē tendence, kas apliecina, ka pacientu parādsaistībām ir tendence pieaugt. 2013. gada pacientu parāds slimnīcai ir 40 procenti no parādu summas. Parādi strauji aug. «Slimnīcā ir kopēja elektroniski kontrolējama kases operāciju uzskaites sistēma, un parādniekiem tiek atgādināts par viņu parādsaistībām, ja tie vēršas slimnīcā atkārtoti – tas arī ir efektīvākais piedziņas veids,» norāda A. Stuburs. Viņš uzsver, ka pacienti nesamaksā gan tāpēc, ka nav naudas, gan tāpēc, ka ir citas prioritātes. Samaksas disciplīna, iespējams, uzlabotos, ja maksājumi būtu mazāki.
Vienkārši aiziet nesamaksājuši
Daugavpils reģionālajā slimnīcā pacientu parādi ir sasnieguši 100 000 eiro. Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes locekle Inta Vaivode Neatkarīgajai apliecina, ka no 2009. līdz 2013. gadam 2564 pacienti nav samaksājuši pacientu iemaksu un līdzmaksājumus. Šogad vien trīs mēnešos slimnīcai parādā palikuši 290 pacientu, un summa sasniedz 11 000 eiro. «Pārsvarā pacienti nespēj samaksāt, jo vienkārši nav naudas. Slimnīca iespēju robežās, ja pacients ir sociāli atbildīgs, slēdz vienošanos par tā saucamajiem atliktajiem maksājumiem, kad pacientam ir iespēja parāda summu nomaksāt trīs, sešu vai 12 mēnešu laikā. Taču liela daļa pacientu aiziet no stacionāra vienkārši nesamaksājot,» ar nožēlu atzīst I. Vaivode.
Gadījumos, ja cilvēki nevar samaksāt, Liepājas reģionālā slimnīca piedāvā slēgt divpusēju līgumu par dalītu samaksu; ja arī tad netiek maksāts, tad vairākas reizes sūta atgādinājumus par neapmaksāto rēķinu, un, ja vēl netiek maksāts, slimnīca iesniedz dokumentus parāda piedziņas firmai. Slimnīcas speciāliste Indra Grase atklāj, ka pēdējo trīs gadu laikā katru mēnesi slimnīcai parādā paliek ap 250 cilvēku, kas naudas izteiksmē ir ap 14 000 eiro mēnesī. Aptuveni 100 cilvēku nonāk līdz parādu piedziņas firmai. «Iespējams, nemaksātāju būtu mazāk, ja pacientu iemaksa būtu mazāka, jo patlaban tā ir neadekvāti augsta un daudziem cilvēkiem ir grūtības to samaksāt. Taču novērojumi rāda, ka parādā slimnīcai paliek ne tikai tie, kuri nevar samaksāt, bet pietiekami daudz ir arī ļaunprātīgo nemaksātāju,» saka I. Grase.
Nezina, cik lieli parādi
Veselības ministrijā Neatkarīgajai apstiprina, ka pacietu parādu apmērus slimnīcām tā neapkopo. «Katra ārstniecības iestāde problēmu risina individuāli, tā kā slimnīcas ir kapitālsabiedrības, pacientu iemaksa ir daļa no pakalpojuma apmaksas,» ministrijas viedokli dara zināmu speciālists Oskars Šneiders. Viņš vērš uzmanību, ka viens no risinājumiem ir slimnīcai un pacientam vienoties, cik ilgā laikā samaksāt par pakalpojumu.
Veselības ministrija saprot, ka pacientu iemaksa ir liela, taču iemesls tās palielinājumam bija veselības budžeta radikāla samazināšana 2009. gadā. Pacientu iemaksu palielinājums bija viens no veidiem, kā ieplūdināt vairāk naudas veselības aprūpē. Par trūcīgajām personām tobrīd iemaksas sedza sociālais spilvens, un arī tagad trūcīgajiem pacienta iemaksas nav jāveic. Taču arī tagad – piecus gadus pēc skarbā lēmuma un pacientu iemaksu celšanas – veselības budžetā naudas nav. To kā galveno iemeslu min Veselības ministrijā uz jautājumu, kāpēc nevar samazināt pacientu iemaksas. Veselības ministre Ingrīda Circene ir apsolījusi, ka pacientu iemaksas tiks samazinātas uz pusi, tiklīdz... Viens no scenārijiem bija, tiklīdz tiek pieņemts jaunais veselības finansēšanas likums, taču tā liktenis pašlaik ir absolūti neskaidrs. «Pacientu iemaksas plānojam samazināt arī tad, ja šis likums netiek pieņemts, taču tam nepieciešams finansējums, un valdībai regulāri tiek iesniegti ziņojumi par situāciju veselības aprūpē,» atbild O. Šneiders.
***
VIEDOKLIS
Artis STUBURS, Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētājs:
– Latvijā ir Eiropas Savienībā augstākais formāli pacientiem noteiktais maksājumu apjoms – pacientu iemaksas, līdzmaksājumi, kas ir smaga nasta iedzīvotājiem no viņu finansiālās drošības aspekta. Pacientu iemaksu samazināšana noteikti būtu virziens, kādā jāiet, tomēr ārstniecības pakalpojumu sniedzējiem šis samazinājums jākompensē no valsts budžeta, to, protams, adekvāti palielinot. Ja palielinātu valsts budžeta apjomu pacientu iemaksu kompensācijai, būtu jāseko apkalpoto pacientu apjomam ārstniecības iestādēs, nevis jāpalielina apjoms proporcionāli vai tikai atsevišķām prioritārām iestādēm.