Šogad spaisa tirgotājiem piemēroti naudas sodi 27 000 eiro apmērā

© publicitātes

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) šogad ir izskatījis 60 administratīvo pārkāpumu lietas saistībā ar psihoaktīvo vielu tirdzniecību, kurās PTAC ir piemērojis naudas sodus 27 000 eiro apmērā, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

EM notikušās Tirgus uzraudzības padomes ārkārtas sēdes dalībnieki vienbalsīgi atzinuši, ka patlaban straujās jauno psihoaktīvo vielu izplatības ierobežošanai nepieciešams vispārējais aizliegums un kriminālatbildība par šo vielu tirdzniecību. Patlaban kriminālatbildība ir paredzēta par darbībām ar tādām jaunajām psihoaktīvajām vielām vai to saturošiem izstrādājumiem, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota (ir piemērots t.s. pagaidu aizliegums vai viela iekļauta aizliegto vielu sarakstā).

Ņemot vērā pēdējā laikā novēroto straujo jauno psihoaktīvo vielu izplatību un to kaitīgumu uz cilvēku veselību un dzīvību, EM sasauca ārkārtas Tirgus uzraudzības padomes sēdi, lai apspriestu Latvijas tirgus uzraudzības iestāžu līdz šim īstenotos pasākumus psihoaktīvo vielu izplatības ierobežošanai, iespējas veikt ārkārtas pasākumus un Saeimas rosinātās izmaiņas normatīvajos aktos šo vielu izplatīšanas ierobežošanai.

Sanāksmes laikā PTAC informēja par līdz šim veiktajiem uzraudzības pasākumiem, norādot, ka administratīvā procesa laikā veiktā tirgus uzraudzība, lielākoties, nav bijusi efektīva, jo šo vielu tirgotāji nav reaģējuši uz uzraudzības iestāžu norādījumiem, nav maksājuši tām uzlikto sodu utt. PTAC 2014.gadā jau ir izskatītas 60 administratīvo pārkāpumu lietas, kurās PTAC ir piemērojis naudas sodus 27 000 eiro apmērā. Šajās administratīvo pārkāpumu lietās, lielākoties, ir piemērots administratīvais sods par informācijas nenorādīšanu par preci, ražotāju, lietošanas noteikumiem utt. Soda nauda samaksāta tikai atsevišķos gadījumos; lielākoties novērots, ka pēc administratīvā soda piemērošanas uzņēmumi pieteikuši maksātnespēju.

Tāpēc Tirgus uzraudzības padomes ārkārtas sēdes dalībnieki vienbalsīgi nolēma atbalstīt noteikt vispārēju jauno psihoaktīvo vielu aizliegumu likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgo aprites kārtību", kā arī paredzēt atbildību par sintezēto psihoaktīvo vielu tirdzniecību u.c. darbībām Krimināllikumā. EM, līdzdarbojoties Saeimas komisiju darbā pie attiecīgo grozījumu izstrādes normatīvajos aktos, informēs tās dalībniekus par Tirgus uzraudzības padomes lemto.

Vienlaikus Tirgus uzraudzības padomes ārkārtas sēdē tika nolemts aktivizēt Latvijas uzraudzības iestāžu un iesaistīto ministriju darbu pie Eiropas Komisijas regulas priekšlikuma par jaunajām psihoaktīvajām vielām, kas patlaban tiek izstrādāts Eiropas Savienības līmenī.

Tirgus uzraudzības padomes ārkārtas sēdē ar ziņojumiem par pašreizējo situāciju jauno psihoaktīvo vielu izplatībā un likumdošanas iniciatīvu izstrādes gaitu un attīstību piedalījās pārstāvji no EM, Iekšlietu ministrijas, Veselības ministrijas, Tieslietu ministrijas un PTAC un Slimību profilakses un kontroles centra.

Tirgus uzraudzības padome ir EM konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir nodrošināt informācijas un viedokļu apmaiņu starp tirgus uzraudzības un kontroles iestādēm. Vienotas pieejas veidošana tirgus uzraudzībā ir nozīmīga, lai veidotu efektīvu un ES prasībām atbilstošu tirgus uzraudzības sistēmu. Tirgus uzraudzības padomes sastāvā ir pārstāvji no EM, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas u.c. ministrijām, kā arī tirgus uzraudzības un kontroles iestādēm. Padome darbojas saskaņā ar 2004.gada 9.novembra Ministru kabineta noteikumiem "Tirgus uzraudzības padomes nolikums".

Jau ziņots, ka šā gada 9.aprīlī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību personām, kuras pārdod tā dēvētās legālās narkotikas, ja to apritei piemērots pagaidu aizliegums.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais