Ola ļoti pretrunīgs pārtikas produkts
 
©Scanpix

Ola ir ļoti pretrunīgs pārtikas produkts, par ko zinātnieki joprojām strīdas: vieni saka, ka nedēļā drīkst apēst ne vairāk par divām olām, taču citi apgalvo, ka olu lietošanu uzturā nav nepieciešams limitēt, jo tā ir viens no uzturvielām bagātākajiem pārtikas produktiem.

Ola ir ļoti pretrunīgs pārtikas produkts, par ko zinātnieki joprojām strīdas: vieni saka, ka nedēļā drīkst apēst ne vairāk par divām olām, taču citi apgalvo, ka olu lietošanu uzturā nav nepieciešams limitēt, jo tā ir viens no uzturvielām bagātākajiem pārtikas produktiem. Ola ir ļoti vērtīgs olbaltumvielu, dažādu taukos šķīstošo vitamīnu, B grupas vitamīnu un minerālvielu avots. Ko darīt ar olām Lieldienās? «Ir dažādas teorijas par olu lietošanu uzturā, un tā, kuru ievērojam mēs Latvijā, – Lieldienās varam atļauties apēst pat piecas vai desmit olas, un tas uzreiz neizmainīs mūsu holesterīna līmeni. Holesterīna līmenis varbūt varētu paaugstināties, ja mēs katru dienu veselu mēnesi ēstu piecas olas dienā,» uzskata sertificēta uztura speciāliste Lizete Māldere.

Viens dzeltenums, divi baltumi

Uztura speciāliste norāda, ka tieši stereotips, ka olas dzeltenums satur daudz holesterīna un tādējādi izraisa sirds un asinsvadu sistēmas problēmas, ir par pamatu, ka daži cilvēki tās vispār atsakās lietot uzturā. «Taču olas satur arī lecitīnu, kas pretēji holesterīnam kalpo aterosklerozes profilaksei, līdz ar to holesterīns tiek neitralizēts,» skaidro Lizete Māldere un aicina vērst uzmanību uz to, ko mēs ēdam klāt olai. Bieži vien tā ir majonēze, kas diemžēl nav labākais variants, jo tajā ir pārāk daudz dažādu neveselīgu piedevu. Varbūt tas ir pārlieku liels sāls daudzums, kas aiztur šķidrumu organismā. Tāpat bieži vien ola tiek cepta sviestā vai kopā ar speķīti. Jā, garšīgi, bet šīs taukvielas satur holesterīnu, līdz ar to bieži vien tieši piedevas ir tās ļaunās, nevis pati ola. Piemēram, vienā dzeltenumā ir līdz 210 mg holesterīna – tas it kā ir daudz, bet tā ir dienas deva, ko cilvēks oficiāli drīkst uzņemt. Ja tas tiek uzņemts par daudz, tikai tad tas ir ļauns, jo izgulsnējas asinsvados, veidojot aterosklerotiskās plātnītes, un asinsvadi sašaurinās. Ja to uzņem normas robežas, tas ir labs, jo tas ir lipīds, no kā organisms veido hormonus, tas nepieciešams katrai organisma šūnai; no holesterīna aknās veidojas žultsskābe, dzimumhormoni dzimumorgānos; no holesterīna veidojas arī virsnieru garozas hormoni, tas veicina vitamīna D izstrādāšanos.

Jāuzmanās ar jēlām

«Ja ne ārstsdietologs, ne uztura speciālists jums nav ieteicis ierobežot holesterīna uzņemšanu ikdienā, tad nemaz nevajag pievērst uzmanību tam, cik olas apēdat. Jo olas ir loti vērtīgs uzturvielu avots. Tās varbūt tiešām nav jāēd brokastīs, pusdienās un vakariņās, bet vienu divas reizes nedēļā kādu olu noteikti varam atļauties – vai omleti, vai cieti vārītu. Vienīgi ar jēli vārītajām olām būtu jāuzmanās – pirmkārt, no salmonelozes, otrkārt, tās var radīt alerģiskas reakcijas. Tāpat jēlās olās ir avidīns, kas bloķē B grupas vitamīna biotīna darbību,» stāsta Lizete Māldere. Viņa turpina: «Olās ir arī holīns – mazpazīstama, bet ļoti svarīga uzturviela, kas veicina smadzeņu attīstību un palīdz novērst iedzimtus defektus, tāpēc holīna nozīme ļoti augstu tiek vērtēta tieši grūtniecības laikā, jo tas veicina bērna attīstību kopumā.»

Plusu olām ir vairāk nekā mīnusu, secina uztura speciāliste, un tiem, kuriem ir paaugstināts holesterīna līmenis, viņa iesaka Lieldienās izvēlēties īstās lauku olas, nevis iegādāties tās lielveikalā, jo tiek uzskatīts, ka lauku olās, ja vistas staigā brīvā dabā, ir vairāk omega3 taukskābes, savukārt veikala olās ir vairāk omega6 taukskābes. Bet kardiovaskulārai veselībai vairāk nepieciešamas tieši omega3. «Vairāki olu ražotāji jau gan stāsta, ka arī fabrikas vistu barība tiek papildināta ar linsēklām – lai vairotu omega3 daudzumu, un tomēr es vairāk rekomendēju īstu lauku olu.»

Lizete Māldere uzskata, ka Lieldienas ir arī labs iemesls, lai, ja vien iespējams, nodegustētu, piemēram, paipalas, tītara, pīles, zoss olu. «Uzturvielu ziņā un pēc ķīmiskā sastāva dažādu putnu olas ir diezgan līdzīgas, jo vērtīgākais, kas tajās ir, ir olbaltumvielas. Atšķirīgas ir vien šo uzturvielu proporcijas – skaidrs, ka viena maza paipalu oliņa satur mazāk kaloriju nekā viena vistas ola.»

Diētu neiesaka

Ola ir ļoti populārs produkts arī dažādās diētās: olas ar apelsīniem, olas ar dārzeņiem, olas un kefīrs utt., taču uztura speciāliste neiesaka nevienu no tām. «Nav tāda super produkta, kas saturētu visu cilvēka organismam nepieciešamo, tāpēc nevajadzētu iespringt uz mono diētām – veselu nedēļu ēst tikai olas un apelsīnus, piemēram. Viennozīmīgi nē!» uzsver Lizete Māldere. Viņa skaidro: kad cilvēks uzsēžas uz kādas ļoti striktas diētas, viņš varbūt pat zaudē nedēļā trīs kilogramus, taču – kāda no tā jēga, ja pēc diētas cilvēks nezina, kā dzīvot tālāk, un atgriežas ierastajā ēšanas režīmā. «Tad zaudētie kilogrami ar uzviju atnāk atpakaļ, jo organisms jau atceras, ka viņam tikko nedēļu nedeva ēst, un tāpēc viņš atkal krāj rezerves, jo – kas zina, varbūt tūlīt atkal turēs badā...»

Tāpēc uztura speciāliste iesaka ikdienā sekot līdzi saviem ēšanas paradumiem un izvēlēties veselīgus produktus. «Ir pieņemts uzskatīt, ka neveselīgas ir picas, burgeri, kartupeļi frī, bet tikpat neveselīga ir arī trekna cūkgaļas karbonāde vai cīsiņš, vai lazanjas sacepums ar majonēzi, ko pusdienās piedāvā darba kafejnīcā. Vajag skatīties dziļāk: kāds ir šo produktu pagatavošanas process, jo veselīgs nav produkts, kurā ir ļoti daudz tauku, sāls, kam pievienots daudz vienkāršo ogļhidrātu jeb cukura. Un, ja ikdienā ēdīsim veselīgi, tad arī Lieldienās apēstās kaut vai desmit olas neko neietekmēs,» pārliecināta ir Lizete Māldere.

Jāizmēra viduklis

Pirms sēsties pie Lieldienu mielasta galda, uztura speciāliste aicina ikvienu paņemt mērlenti un izmērīt sava vidukļa apkārtmēru: vīriešiem tas drīkst būt maksimums līdz 102 centimetriem, sievietēm – līdz 88 centimetriem. Tiesa, ja šie centimetri ir sasniegti, tā jau ir abdominālā aptaukošanās, kas arī rada organismā endokrinoloģiskas izmaiņas, kā rezultātā var paaugstināties holesterīna līmenis, cukura līmenis, kā arī asinsspiediens. Lizete Māldere norāda: abdominālās aptaukošanās risks ir jau tad, kad vidukļa apkārtmērs sievietēm ir 80 centimetru, bet vīriešiem – 92–94. Ja cipari ir mazāki, varam droši sēsties pie svētku galda!

Taujāta, cik daudz olu viņa pati lieto uzturā, Lizete Māldere atzīstas: «Ļoti interesants jautājums... jo es neēdu olas. Man negaršo, ja nu tikai dzeltenums. Bet pat Lieldienās es parasti neapēdu nevienu olu. Protams, produktus, kuru pagatavošanā izmantotas olas, es ēdu, vien pati sev tās nevāru, necepu. Bet saviem ģimenes locekļiem gan reizi nedēļā pasniedzu brīvdienu rīta omleti.»

***

VISTAS OLA

- satur olbaltumvielas, vitamīnus, minerālvielas; tajās ir tieši tās taukskābes, kas vērtīgas sirds veselības saglabāšanai, jo samazina asins trombu veidošanās risku sirds asinsvados

- viena vistas ola sver vidēji 50–55 gramus

- viena vidēja ola satur vidēji 75–80 kaloriju

- olās ir vitamīni A, D, E, K un B grupas vitamīni; tajās nav tikai vitamīna C

- vienā olas dzeltenumā ir līdz 210 mg holesterīna, taču tas ir mazāk kaitīgs, jo nonāk organismā kopā ar lecitīnu

- dzeltenums satur visus taukos šķīstošos vitamīnus A, D, E un K, kā arī B grupas vitamīnus un karotinoīdus

- viena ola satur sešus gramus olbaltumvielu, kas ir 12% no diennaktī ieteicamā olbaltumvielu daudzuma

- vēsā, tumšā telpā var uzglabāt vienu divas nedēļas

***

PAIPALAS OLA

- ir bagāta ar vitamīniem un minerālvielām

- iesaka slimiem cilvēkiem un bērniem; kuņģazarnu trakta slimību gadījumos, īpaši kuņģa čūlas, divpadsmitpirkstu zarnu čūlas, gastrīta, anēmijas, galvassāpju, hroniskas pneimonijas, bronhiālās astmas un tuberkulozes gadījumā pētījumi apliecina, ka paipalu olām ir labvēlīga ietekme uz bērnu

intelektuālo spēju attīstību

- nekad neizraisa alerģiju, tāpēc tās var ēst arī tie, kuriem ir alerģija no vistu olām

- istabas temperatūrā var glabāt 30 dienu, ledusskapī – divus mēnešus

***

PROFESIONĀĻA PADOMS

Labāk vistas, ne šokolādes ola

Lizete MĀLDERE, sertificēta uztura speciāliste:

– Tā kā mūsdienās pieaug liekā svara problēma bērnu un jauniešu vidū, vecākiem pašiem jāizvērtē, kāds ir olu patēriņš. Ja bērnam ir nosliece uz aptaukošanos, ja viņam jau ir paliels puncis, varbūt olu patēriņš ir jāierobežo – tās nevajadzētu ēst katru dienu.

Protams, Lieldienās bērnam nevajadzētu aizliegt ēst olas, bet tad labāk lai viņš ēd vistas, nevis šokolādes olas, kas gan mūsdienās bērnu vidū ir daudz populārākas.

Vienā olā ir vidēji 80 kaloriju – tas nav daudz, varētu pat teikt, ka maz. Tāpēc, ja bērnam ķermeņa svars ir jāsamazina, olas ir ļoti labs produkts – jo tajās ir augsts olbaltumvielu saturs, tajā ir visas organismam nepieciešamās neaizvietojamās aminoskābes, turklāt sniedz labu sāta sajūtu. Tikai – nevajag tās ēst ar majonēzi!