Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) palāta no Latvijas piedzinusi 5000 eiro par labu Ivanam Djundikam, atzīstot, ka noticis cietsirdīgas izturēšanās aizlieguma pārkāpums, aizturot un ievietojot viņu policijas atskurbtuvē, pēc kā konstatēts gūžas locītavas lūzums, informēja Ārlietu ministrija (ĀM).
Tiesa uzskatīja, ka Djundika aizturēšana un ievietošana 2003.gada 19.augustā neatbilda konvencijas prasībām un ka viņa sūdzība par šiem notikumiem netika pienācīgi izmeklēta Valsts policijas un prokuratūras iestādēs. Tāpat tiesa atzina, ka ir noticis pārkāpums, jo iesniedzēja administratīvā aizturēšana nenotika saskaņā ar likumu.
Tāpat tiesa atzīmēja, ka Djundikam netika veikta pilna medicīniskā izmeklēšana uzreiz pēc viņa nogādāšanas Pašvaldības policijas iecirkņa atskurbtuvē. ECT ieskatā, pamatojoties uz rīcībā esošajām ziņām, iesniedzēja sākotnējā medicīniskā apskate un pirmā medicīniskā palīdzība, kuru veica Pašvaldības policijas iecirkņa dežūrārsts, bija nepilnīga.
Tiesa atzīmēja, ka šīs apskates laikā iesniedzējam konstatēti tikai sejas nobrāzumi un sasitumi, kas arī tika ierakstīti iesniedzēja aizturēšanas protokolā. Savukārt vēlāk, kad iesniedzējs tika nogādāts slimnīcā, kur viņam tika veikta pilna medicīniskā apskate, viņam tika konstatēts slēgts gūžas locītavas lūzums, kā arī vairāki zilumi muguras lejasdaļā.
Tiesa norādīja uz tiesu medicīnas ekspertīzes slēdzienu, proti, ka iesniedzēja traumas "varēja tikt gūtas cietu un trulu priekšmetu iedarbības rezultātā vai saskarē ar tiem", un secināja, ka šis apraksts sakrita ar iesniedzēja izklāstīto notikumu versiju, proti, ka viņu aiz kājām bija vilkuši lejā pa kāpnēm pašvaldības policisti.
Vērtējot iesniedzēja sūdzību par izmeklēšanas efektivitāti, Cilvēktiesību tiesa atsaucās uz prokuratūras secinājumiem, ka pirmā izmeklēšanas stadija bija nepilnīga. Šajā stadijā policija bija nozīmējusi tikai tiesu medicīnisko ekspertīzi, kura tika veikta uz iesniedzēja slimības vēsturē iekļauto dokumentu pamata. Attiecībā uz izmeklēšanas otro stadiju tiesa norādīja, ka izmeklētāji nebija centušies noskaidrot visus notikušā apstākļus, ko varēja izdarīt, atkārtoti nopratinot incidentā iesaistītās Pašvaldības policijas amatpersonas un pašu iesniedzēju. Tiesas ieskatā šis apstāklis pats par sevi bija pietiekams, lai radītu šaubas par izmeklēšanas efektivitāti.
Tiesa atkārtoja, ka valstij ir jāspēj sniegt ticams izskaidrojums gadījumiem, kad personai pēc tās atbrīvošanas no aizturēšanas vietas tiek konstatēti miesas bojājumi, kas aizturēšanas brīdī nebija dokumentēti.
Komentējot iesniedzēja sūdzību par viņa administratīvās aizturēšanas likumīgumu, ECT atzīmēja, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 171.pants, par kuru iesniedzējam noformēts administratīvā pārkāpuma protokols, neparedzēja administratīvo arestu kā sodu.
Djundiks lūdza piespriest viņam morālo kompensāciju 200 000 eiro apmērā, taču tiesa šo prasību apmierināja tikai daļēji, atlīdzībā piespriežot 5000 eiro.
Kā norāda ĀM, Djundiks par atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā administratīvi aizturēja Liepājas Pašvaldības policijas darbinieki. Aizturēšanas brīdī iesniedzējs gulēja bezsamaņā kādā no Liepājas dzīvojamu namu kāpņu telpām. Pēc aizturēšanas iesniedzējs nogādāts Pašvaldības policijas atskurbtuves telpās, kur viņu apskatīja dežurējošais ārsts, kas apstrādāja nobrāzumus un zilumus uz iesniedzēja sejas.
Nedaudz vēlāk Djundiks sāka sūdzēties par sāpēm kājā, un dežurējošais ārsts pēc apskates nolēma izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, kas iesniedzēju nogādāja Liepājas pilsētas slimnīcā. Rentgenā viņam tika konstatēts slēgts gūžas locītavas lūzums, un viņam tika veikta operācija.
Mēnesi pēc incidenta Djundiks vērstās tiesībsargājošajās iestādēs ar sūdzību, ka viņu atskurbtuves telpās bija piekāvuši Pašvaldības policijas darbinieki. Viņš apgalvoja, ka esot ticis nogrūsts pa kāpnēm un sists pret sienu.
Pēc pārbaudes veikšanas 2003.gada 13.oktobrī Valsts policija pieņēma lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.
Šo lēmumu iesniedzējs pārsūdzēja prokuratūras iestādēs, kas atcēla sākotnējo Valsts policijas lēmumu, uzdodot novērst trūkumus izmeklēšanā. 2003.gada 25.novembrī Valsts policija atkārtoti pieņēma lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Lēmuma pamatotība tika pārbaudīta Liepājas pilsētas prokuratūrā, Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrā un Ģenerālprokuratūrā, kas ar 2004.gada 13.oktobra galīgo lēmumu atstāja spēkā atteikumu uzsākt kriminālprocesu.