Visi krievi ir vienādi kā tādi multeņu tēli – čeburaškas, un neatkarīgi no mītnes zemes viņus interesē viens un tas pats: ar šādu pārliecību bruņoti latvieši un igauņi pieķērušies idejai par vienu televīzijas kanālu visiem krieviem.
Turklāt pāris nedēļu laikā krievu izglītošanas ieceres mērogi krietni auguši, jo nu jau runa ir ne vien par Baltijas valstu televīziju, kā to piedāvājis Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Ivars Belte, bet visas Eiropas Savienības krievu televīziju, ar ko Eiropa varētu peldināt krievus savā maigajā varā. Jautājums tikai, vai paši krievi piekritīs ieslēgt «pareizos» kanālus un tajos peldēties. Pagaidām viņiem neviens to nevaicā, un problēma var rasties apstāklī, ka dažādu valstu krievu intereses ir atšķirīgas. Mūsējos drīzāk interesē, kas notiek Lielbritānijā, nevis kaimiņos KohtlaJervē. Savukārt izklaides piedāvājums jau pašlaik krievu valodā ir tik plašs, ka jaunam kanālam būtu grūti ar to konkurēt.
Krievu žurnāliste Ksenija Zagarovska spriež, ka viņas televizorā jau ir 121 televīzijas kanāls dažādās valodās, ar visdažādāko ziņu un izklaides piedāvājumu. Un 122. kanālam, lai to vispār pamanītu, būtu jāpiedāvā kaut kas gluži jauns. Viņai kā žurnālistei varbūt arī šķistu interesanti uzzināt kaut ko par Igaunijā un Lietuvā notiekošo, bet vai interesanti būs arī plašākai auditorijai? Īpaši, ja tas būs propagandas kanāls, kas rādīs pareizā veidā un krieviem liks domāt un darīt pareizi: «Tas ir naivi,» secina K. Zagarovska. «Jo vairāk kanālu, protams, jo labāk, bet jārēķinās, ka tā būs ļoti dārga rotaļlieta.»
Latvijas Televīzija provizoriski aplēsusi šīs rotaļlietas cenu, un pirmais gads tai izmaksātu ap diviem miljoniem eiro. LTV pārstāvis Klāvs Radziņš skaidro, ka tā pēc būtības būtu pilnīgi jauna televīzija, un sarunas par tās nepieciešamību šonedēļ turpinās. Latvijas valdība vārdos jau paudusi atbalstu iecerei, taču kaimiņos acīmredzot atsaucības pietrūkst. Iespējams, tādēļ, ka paralēli aktualizēta ideja par visas Eiropas krievu televīzijas kanālu, kas rādītu un stāstītu vēl pareizāk, nekā to dara krieviski tulkotais Euronews. Tas ļautu uzbūvēt televīziju visas Eiropas krieviem, pasaudzējot nacionālos budžetus. Голос Европы – Eiropas balss. Latvijas Televīzijai gan ar šo ieceri nav nekādas saistības. Klāvs Radziņš atgādina, ka ideja par Eiropas krievu kanālu aktualizēta jau 2012. gadā, taču uz priekšu nav kustējusies. Iespējams, Ukrainas notikumi kalpos par labāku dzinuli.
Vai arī – gaidāmās Eiroparlamenta vēlēšanas. Vairāku mediju vadītāju aicinājums veidot krievu televīziju nosūtīts Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozu, un viens no vēstules iniciatoriem ir nu jau izbijis Igaunijas mediju darbinieks Anvars Samosts, kurš plānojis kandidēt drīzumā gaidāmajās Eiroparlamenta vēlēšanās. ES maigās varas izplatīšana iepretī Krievijas propagandai būs viņa priekšvēlēšanu programmas sastāvdaļa. Vēstuli parakstījis arī viens lietuvietis, viens soms (kurš arī kandidēs), viens latvietis – laikraksta Diena galvenais redaktors Gatis Madžiņš. Taču neviens krievs. G. Madžiņš Neatkarīgajai skaidro – ar šo vēstuli ir iedots sākotnējais impulss, un tagad iniciatīvai var piebiedroties arī krievu kolēģi. Krievijas kanālu cenzūra un aizliegšana, viņaprāt, nav risinājums – pareizāk ir piedāvāt alternatīvu.
Taču alternatīvai, lai to izvēlētos, jābūt pieprasītai. Mediju eksperts Sergejs Kruks Eiropas krievu kanālam šādu nākotni neparedz: «Eksistē Latvijas krievu identitāte, Igaunijas krievu identitāte, bet tādas Eiropas krievu identitātes nav. Vācijas krieviem ir pilnīgi citas intereses nekā mums Latvijā.»
Profesoram ir divi secinājumi – pirmkārt, cilvēki, kas virza šīs idejas, nezina, kas ir vietējie krievi un kas viņus interesē. Otrkārt, citiem, kas to varētu zināt, viņi nepajautā. Un, ja Baltijas valstis nevar vienoties pat par kopīgu dzelzceļa projektu, tad par kopīgu saturu televizorā vienoties būs vēl grūtāk un, iespējams, arī bezjēdzīgāk.