Pa šaurajām Vecrīgas ielām no Jēkaba ielas uz Gaismas pili Pārdaugavā vakar aizlīgoja kārtējā mašīna, piekrauta ar sarkanās plastmasas kastēs ieslēptiem laikrakstu iesējumiem.
Tos ir grūtāk transportēt, bet tieši ar vecām avīzēm sākta pārcelšanās no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) nodaļas Jēkaba ielā 6/8. Nedēļas laikā ir atbrīvoti 1000 plauktu metri, un tas ir labs temps, priecājas LNB Galvenās grāmatu krātuves vadītāja Anita Arājuma.
Rundāles pils muzeja direktoram Imantam Lancmanim ir žēl Jēkaba ielas grāmatu krātuves lasītavu ar to zīmīgo stilu – masīvajiem padomjlaika brūnajiem apdares paneļiem. Viņš šajās telpās pavadījis ilgus gadus. Arī LNB direktors Andris Vilks neslēpj sentimentu – Jēkaba ielā 6/8 nostrādājis skaistākos cilvēka mūža gadus, no 21 līdz 32 gadu vecumam. Bet jaunajiem griboties modernāku vidi, tāpēc vakar tika solīts, ka īstā atvadīšanās no ierastajām LNB telpām notiks Muzeju naktī 17. maijā.
Vispirms tiek pārvesti periodiskie izdevumi, letonika, kartogrāfiskie materiāli, retās grāmatas un rokraksti no Jēkaba ielas, pēc tam – izdevumi no ēkas K. Barona ielā 14 un Tērbatas ielā 75. Tērbatas ielas nams tagad nolūkots Latvijas Rakstniecības un mūzikas muzejam, kas cieta Rīgas pils ugunsgrēka likvidēšanā.
Kaut arī no Jēkaba ielas pārvestos izdevumus jaunajā ēkā lasītāji varētu lietot jūnijā, ir jāsagaida būvvaldes un ugunsdzēsēju akcepts, ka ēku apmeklētājiem drīkst atvērt pilnā apjomā. A. Vilks cer, ka šomēnes izdosies nodot ekspluatācijā Gaismas pili. Ugunsdzēsēju prasības tiek izpildītas, un ar uzņēmumu Rīgas satiksme Kultūras ministrija turpina sarunas. Ministrija gatavo uzņēmuma prasīto garantijas vēstuli, ka jauni sabiedriskā transporta kontakttīklu vadu balsti tiks uzstādīti, bet ne uzreiz. Tikmēr, negaidot dokumentus par atļauju ekspluatēt, uz jauno ēku un repozitāriju Silakrogā kopumā pārceļos apmēram 4 miljoni grāmatu, avīžu un cita veida izdevumu, dokumentu, karšu. Gaismas pilī pašlaik tiek uzstādītas mēbeles un informāciju tehnoloģiju aprīkojums. Ar Kultūras ministriju un ugunsdzēsējiem grāmatu pārvešana ir saskaņota, Gaismas pilī tās tiek ievietotas tikpat kā seifā – telpā ar betona apdari un metāla durvīm, metāla plauktos. Bibliotēkas apmeklētāji netiek pieņemti un apkalpoti, tāpēc nevar uzskatīt, ka ēka jau tiek ekspluatēta, skaidro LNB sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts. Uz to Neatkarīgajai norādīja Rīgas pilsētas būvvaldē – ja grāmatas nonāks jaunajā bibliotēkas ēkā, uzskatāms, ka tā sāk pildīt savas funkcijas.
A. Vilks grib iedarbināt Gaismas pili līdz 2015. gadam, kamēr Latvija nav kļuvusi par prezidējošo valsti Eiropas Savienības Padomē. Tad uz laiku lasītājiem nebūs pieejamas atsevišķas bibliotēkas telpas, bet līdz tam lasītājus vajadzētu pieradināt pie jaunās ēkas.
A. Arājuma uzsver, ka lielākā problēma ir pārvedamo materiālu izmēri, kas ir, sākot no dažiem milimetriem līdz metram un garāki. Pārvadātāju uzņēmuma SIA FF International Movers vadītājs Aivars Usāns atklāj, ka šāda veida pārcelšanās Latvijā notiek pirmoreiz un pirms tam firma konsultējusies ar līdzīga darba veicējiem Itālijā, kas transportēja Vatikāna dārgumus.