Koalīcija atbalsta ieceri par kopīgu Baltijas valstu kanālu krievu valodā
Valdību veidojošo politisko spēku pārstāvji pozitīvi vērtē ieceri visām trim Baltijas valstīm izveidot kopīgu televīzijas kanālu, kas raidītu krievu valodā.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šodien sacīja, ka atbalsta šo ieceri, tomēr konkrēts piedāvājums valdībā līdz šim nav saņemts, tāpēc viņa nevar komentēt jautājumu par finansējumu. Vienlaikus valdības vadītāja uzsvēra, ka šāda kopīga telekanāla izveide varētu nodrošināt kvalitatīvu informāciju ar mazākām izmaksām.
Arī citi koalīcijas politiķi - Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP), kā arī nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK pārstāvis Einārs Cilinskis - pauda atbalstu šādai iecerei. Cilinskis arī piebilda, ka, izveidojot šādu kanālu, tā saturu vajadzētu tulkot arī latviešu, lietuviešu un igauņu valodā.
Savukārt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (VL-TB/LNNK) rīcībā nav plašākas informācijas par jauna televīzijas kanāla izveidošanas ideju, taču konceptuāli viņa šo priekšlikumu vērtē kā interesantu. Mūrniece pauda cerību, ka nākamnedēļ izdosies sarīkot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdi, lai būtu iespējams iegūt detalizētāku informāciju par šo priekšlikumu.
Kā ziņots, Latvijas Televīzija (LTV) iecerējusi veidot kopīgu Baltijas valstu telekanālu krievu valodā, kurā pārraidītu ziņas un Ukrainā, Krievijā ražotus seriālus "bez propagandas". Kā par jauno ideju biznesa portālam "Nozare.lv" iepriekš pastāstīja LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, šī iecere prezentēta kolēģiem Lietuvā un Igaunijā, informētas šīs valsts "pirmās personas", kuras devušas konceptuālu piekrišanu.
Vai šādam projektam vispār ir iespējams atvēlēt līdzekļus, pagaidām nav zināms. Kā norāda Belte, LTV gaida gala atbildi no kaimiņvalstīm. Ja tā būs pozitīva, iecere tiks prezentēta citām iesaistītajām institūcijām, piemēram, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, pēc tam Kultūras ministrijai un citiem. Tad varētu tapt arī zināmas kopējās izmaksas.