ASTROLOĢIJA: Ie­dzim­tais grēks un zo­di­aks

As­tro­lo­ģi­ja ir ne vien mā­cī­ba, kas ļauj pro­gno­zēt ik­die­nas no­ti­ku­mus, mek­lē­jot at­bil­sto­šus lai­ka vek­to­rus, bet arī mil­zīgs se­vis iz­zi­ņas in­stru­ments. Tā ļauj ie­ska­tī­ties pa­šos dzi­ļā­ka­jos un arī tum­šā­ka­jos cil­vē­ka dvē­se­les no­stū­ros un ko­pā ar tā­diem spī­dek­ļiem kā Karls Gus­tavs Jungs at­klāt aiz­vien jaun­us sa­vus per­so­nī­gos ap­vār­šņus. Ko­pā ar as­tro­lo­gu Jā­ni Bē­ni­ķi ie­ie­sim mū­su per­so­nī­bas tum­šā­ka­jos gai­te­ņos, ie­lū­ko­jo­ties zem­ap­zi­ņas kam­ba­ros, iz­gais­mo­jot to, ko dē­vē par ie­dzim­to grē­ku.

Vai­rums no mums as­tro­lo­ģi­jā mek­lē dzī­vē po­zi­tī­vās emo­ci­jas, aiz­mir­stot par ne­ga­tī­va­jām se­vis iz­paus­mēm, bet tie­ši as­tro­lo­ģi­jas prak­ti­zē­ša­na ļauj iz­gais­mot se­vī tum­šo pus­i, vā­ju­mu un to, ko sauc par grē­ku. Lai sa­pras­tu, kā tas dar­bo­jas, Jā­nis Bē­ni­ķis sā­ku­mā pa­skaid­ro, ka zo­di­akam ir ap­ļa for­ma un tas zi­nā­mā mē­rā sim­bo­li­zē čūs­ku, ku­ra kož sa­vā as­tē. Tur­klāt čūs­ka sim­bo­li­zē grē­ku: «Mū­su pie­ras­tās as­tro­lo­ģi­jas kar­tes ir ap­ļa for­mā un sa­stāv no at­tē­lo­tiem zo­di­aka no­griež­ņiem, kā arī uz tā at­tē­lo­tām ho­ro­sko­pa mā­jām un pla­nē­tām ta­jās. Te nu sā­kas pats in­te­re­san­tā­kais: pie­ņe­mot, ka zo­di­aks, I mā­jas vir­sot­ne jeb as­cen­dents (ASC) trā­pa kā­dā no šīs «čūs­kas» ap­ga­ba­liem (zo­di­aka zī­mē), va­ram iz­da­rīt se­ci­nā­ju­mu, ka pa­tie­sī­bā mēs pie­dzim­stam ar grē­ku, vai­nas ap­zi­ņu, ku­ru at­spo­gu­ļos zo­di­aka zī­me, ku­ra at­ro­das uz I mā­jas vir­sot­nes. Ja mēs zi­nām sa­vu vai­nu, ku­ru var sa­lī­dzi­nāt ar iek­šē­ju dē­mo­nu, bet ne­esam ga­ta­vi to at­zīt, tā mūs iek­šē­ji grauž, plo­sa, iz­lie­kot šķēr­šļus un slaz­dus dzī­ves ga­ru­mā.»

Ko gan mums da­rīt? Ir ti­kai vie­na iz­eja – at­zīt sa­vu vai­nu (grē­ku), no­sau­cot vār­dā, ap­zi­nā­ties to un sākt ar to strā­dāt. As­tro­logs sa­ka, ka sa­va grē­ka ap­zi­nā­ša­nās dau­dziem būs šoks, ci­tiem at­klās­me vai var­būt pil­nīgs no­lie­gums. Pirms ķer­ties pie lie­tas, ir jā­no­skaid­ro, ar kā­du grē­ku esam nā­ku­ši pa­sau­lē, kā­da ir mū­su tā sau­ktā vai­na.

Lai no­skaid­ro­tu zī­mi, ku­rā at­ro­das jū­su I mā­jas vir­sot­ne (ASC), ap­mek­lē­jiet viet­ni http://astronet.lv/astro-intresentiem/horoskopu-aprekini/.

Vai – to var pa­jau­tāt, ja esat vi­zī­tē pie as­tro­lo­ga.

As­tro­logs Jā­nis Bē­ni­ķis skaid­ro:

I mā­jas vir­sot­ne Auna zī­mē

«It viss ar kaut ko sā­kas, lie­tām un no­ti­ku­miem ir jā­at­ro­das iz­ejas pun­ktā, un šis punkts ir Auna zī­me – «vai­nas čūs­kas» gal­va. Kā no­pro­tat, tā var ie­kost, ta­jā ir in­des po­ten­ci­āls, kurš aiz­sar­gā vi­su tās ķer­me­ni. Tā ir gud­ra čūs­ka, ku­ras iek­šē­jā vai­na ir «dar­bī­ba, no­da­rī­jums». Tās gal­ve­nā vai­na ir vēl­me ie­kost uz­brū­kot, aiz­stā­vo­ties vai vien­kār­ši tā­pat, bau­dot dzī­vi. Bet mēs esam cil­vē­ki, tā­pēc čūs­kas «ko­dums» ik­die­nas dzī­vē trans­for­mē­jas kā fi­zisks vai emo­ci­onāls si­tiens – ar na­zi, šķē­pu vai vien­kār­ši ro­ku. Ja Auna zī­me ir I mā­jas vir­sot­nē, ar cil­vē­ka vai­nu ir jā­sa­prot rī­cī­ba, kas ļauj pie­pil­dīt sa­vas vēl­mes, ig­no­rē­jot ap­kār­tē­jo va­ja­dzī­bas. Tas ir ego­isms, vēl­me pār­va­rēt, sa­lauzt līdz­cil­vē­ku pre­tes­tī­bu, lai par kat­ru ce­nu sa­snieg­tu vē­la­mo re­zul­tā­tu. Lie­lā­kā pro­blē­ma ar I mā­jas vir­sot­ni Auna zī­mē ir cil­vē­ka ne­spē­ja iz­vēr­tēt si­tu­āci­ju ar vē­su prā­tu, ne­spē­ja pa­lū­ko­ties at­pa­kaļ, just līdz­i un sa­gla­bāt mie­ru. Šī vai­na no­klās ce­ļu ar lī­ķiem, jūs bū­siet iz­vil­cis zo­be­nu. To­mēr tie ir da­ļa no jums, jū­su iek­šē­jais nik­nums, ku­ru jūs ne­esat iz­pra­tu­ši un re­ali­zē­ju­ši kon­struk­tī­vā vei­dā. Vai nav pie­nā­cis laiks sa­just vai­nu un uz­ņem­ties at­bil­dī­bu?

Vēr­ša zī­me I mā­jas vir­sot­nē

Ar to cil­vēks jū­tas kā gūs­tek­nis, ku­ram ci­ti liek re­ali­zēt sa­vas slēp­tās vēl­mes un fan­tā­zi­jas. Dau­dziem var būt sa­jū­ta, ka kā­jas ir ie­kal­tas va­žās un trau­cē brī­vi pār­vie­to­ties pa in­te­re­san­tā­ka­jām dzī­ves ta­kām. Jū­su vai­na un grēks ir tiek­sme vi­su uz­krāt, sā­kot ar man­tu, nau­du, ve­ciem krā­miem, bei­dzot ar sve­šām emo­ci­jām. Va­rat būt kā upu­ris, kurš pa­do­das sa­vam ben­dem, ver­gtu­rim un ļau­jas tā de­jai – vis­a ma­te­ri­ālā mū­zi­kai. To var sa­lī­dzi­nāt ar čūs­kas rīk­li, ku­ra spēj ti­kai ap­ēst, bet ne iz­spļaut ap­ēs­to. Brī­dī, kad jūs «ap­ēdat» vai­rāk ne­kā va­rat pār­strā­dāt, jūs kļūs­tat kon­tro­lē­jams. To­mēr ne­cen­tie­ties uz­reiz at­brī­vo­ties no sa­vas vai­nas, jo at­brī­vo­ša­nās efekts būs vie­nī­gi jaun­as vai­nas kon­cep­ci­jas uz­ņem­ša­nās. Jūs sāk­siet krāt «at­brī­vo­ša­nos»! Tā vie­tā ie­lū­ko­jie­ties sa­vas per­so­nī­bas tum­šā­ka­jos no­stū­ros un sa­pro­tiet – lai ko jūs da­rī­tu, jūs krā­jat. Ar to jā­strā­dā.

Dvī­ņu zī­me I mā­jas vir­sot­nē

Ja jū­su I mā­jas vir­sot­nē ir Dvī­ņu zī­me, jūs var­būt ne­spē­jat būt no­zī­mīgs sa­vas dzī­ves va­dī­tājs. Auna zī­me spēj rī­ko­ties, Vēr­ša zī­me uz­krāt, bet Dvī­ņu zī­me pļā­pāt, bau­mot un mē­tā­ties. Šī zī­me ir kā ska­tī­tājs pū­lī, pi­ke­ta vē­ro­tājs pie mi­nis­tri­jas, kurš ne­spēj pie­ņemt lē­mu­mu, ku­rā pus­ē no­stā­ties. Dzī­ve pie­dā­vā da­žā­das lo­mas, sā­kot no zi­nāt­nie­ka, bei­dzot ar ļaun­da­ra vai slep­ka­vas. Sa­vas «vai­nas», «grē­ka» dēļ cil­vēks var pa­likt, mī­ņā­jo­ties uz vie­tas. Vēl tra­kāk – ne­zi­nāt, kas ir pie­nā­kums. Gal­ve­nais jū­su grēks ir in­ter­ešu daudz­pu­sī­gums, kas var ra­dīt bez­mēr­ķī­bu un ne­no­teik­tī­bu. Jūs esat kā grē­ka čūs­kas plau­šas, gai­sa un in­for­mā­ci­jas ap­mai­ņas ra­dī­tā­ji. Nē, ne jau stin­gri iz­strā­dāts plāns pa­lī­dzēs at­brī­vo­ties no grē­ka, bet gan skaid­ra ap­zi­ņa, ka pa­tie­sī­bā ne­esat tik no­zī­mī­gi.

Vē­ža zī­me I mā­jas vir­sot­nē

No­nā­kot I mā­jas vir­sot­nei Vē­ža zī­mē, ir vērts pa­do­māt par grē­ku, kurš aso­ci­ējas ar mī­les­tī­bu, kas ci­tus no­žņaudz. Pie­mē­ram, ti­rā­nis­ku mā­ti, ku­ra mīl sa­vus bēr­nu tā, ka ne­ļauj tam dzī­vot, brī­vi el­po­jot. Vē­ža zī­me iz­jūt va­ja­dzī­bu pēc mī­les­tī­bas, alkst at­griez­ties mā­tes klē­pī. Tas nav ie­spē­jams, tā­pēc tā ap­kārt sev pul­ci­na cil­vē­kus ar dvē­se­lis­kām sā­pēm, jo var tos mī­lēt un pa­lī­dzēt, iz­rā­dot gan­drīz mā­tiš­ķu mī­les­tī­bu. Šī zī­me pa­ti vēl ir bērns, tā­pēc pul­ci­na ap se­vi ci­tus bēr­nus, vei­do­jot bēr­nu­dār­za at­tie­cī­bu mo­de­li. Dau­dzi no jums it kā kal­po, bet pa­tie­sī­bā tā ir iz­lik­ša­nās, jo dzi­ļi sir­dī jūs vē­la­ties do­mi­nēt un kon­tro­lēt tos, ku­rus mī­lat. Ar sa­vām emo­ci­jām un asa­rām jūs ma­ni­pu­lē­jat ar ci­tiem. Sa­vā zi­ņā jūs esat ti­rāns, kurš sa­ka: es zi­nu, kā tev ir la­bāk. Jūs esat kā grē­ka čūs­kas kuņ­ģis, kurš sa­gre­mo ci­tus kā ba­rī­bu. Kuņ­ģis ne­ko slik­tu ne­da­ra, vien sa­vā skā­bē vi­su iz­šķī­di­na un uz­sūc. Jū­su lie­lā­kais grēks pār­lie­cī­bā, ka esat pie­au­dzis.

Lau­vas zī­me I mā­jas vir­sot­nē

Ja jū­su I mā­jas vir­sot­ne trā­pa Lau­vas zī­mē, ru­nā­jot par ie­dzim­to grē­ku, nāk prā­tā frā­ze: cil­vēks bez sirds. Lī­dzī­gi kā Auna zī­me, arī šī aso­ci­ējas ar ego­is­mu, dzī­ves bau­du mek­lē­ju­miem. Ti­kai at­šķi­rī­bā no Auna Lau­vas zī­me ne­iet ka­rot, bet vi­su ie­gūst ar sa­vu šar­mu un spē­ju pār­lie­ci­nāt. Īpa­ši tas jū­tams at­tie­cī­bās ar pre­tē­jo dzi­mu­mu, kas tiek aiz gar­lai­cī­bas lais­ki ie­ka­rots. Mī­las ob­jekts ir in­te­re­sants līdz ie­ka­ro­ša­nas brī­dim. Lau­va do­das tā­lāk, at­stā­jot aiz se­vis sa­lauz­tu sir­žu tuks­ne­si. Ap­skaid­rī­bas brī­žos jūs iz­pro­tat, ka sa­lauz­ta sirds var būt arī par nā­ves ie­mes­lu. To­mēr ie­dzim­tais «grēks» – lep­nums – liedz to at­zīt. Me­dī­bu in­stinkts ved uz priekš­u. Dau­dzi, ku­riem I mā­jas vir­sot­ne ir Lau­vā, ne­prot mī­lēt. Var­būt esat čūs­kas sirds, tie, par ku­riem sa­ka: iz­nē­sā­ju azo­tē čūs­ku. Ko da­rīt? Vien­kār­ši no­lie­ciet se­vi tā ot­ra vie­tā.

Jau­na­vas zī­me I mā­jas vir­sot­nē

Jau­na­vas lie­lā­kais grēks ir div­ko­sī­ba un sko­pums. Ar I mā­jas vir­sot­ni ša­jā zī­mē cil­vēks var vē­lē­ties būt ne­vai­nīgs un per­fekts, tā­pēc mek­lē ie­do­mā­tu pil­nī­bu, lai ne­viens vi­ņam ne­va­rē­tu pie­sie­ties. Dzī­ve kļūst pie­sār­ņo­ta ar pe­dan­tis­mu un mēr­ķiem, kas ved uz sa­sa­lu­mu un sa­stin­gu­mu at­tie­cī­bās ar tu­viem cil­vē­kiem. Dvē­se­le pa­ma­zām pār­vēr­šas par ak­me­ni, cie­tu­mu. Ar sa­vu cen­tī­bu jūs vē­la­ties ci­tiem rā­dīt pie­mē­ru, mek­lē­jat at­bal­stu pie sa­va Die­va, lū­dzot, lai tas aiz­sar­gā dzim­tu. Re­zul­tāts ir bē­dīgs – jūs va­rat ie­man­tot ie­nai­du. Ar lai­ku jūs vis­ap­kārt sā­kat mek­lēt ļau­nu­mu, pa­sau­lē re­dzot daudz ie­naid­nie­ku. Ce­ļā uz per­so­nis­ko kom­for­tu jūs sā­kat mo­cīt tos, ku­riem ne­va­jag ste­ri­lu dzī­vi bez pu­tek­ļiem un kār­tī­bas Die­vu. Jū­su ste­ri­lums ir tik spē­cīgs, ka, lai ie­gū­tu ide­āli tī­ru ķer­me­ni, jūs to lab­prāt vā­rī­tu vis­maz des­mit mi­nū­tes. Jūs esat čūs­kas gre­mo­ša­nas trakts, tā­pēc jā­sa­prot, ka tas ir pilns ar bak­tē­ri­jām.

Sva­ru zī­me I mā­jas vir­sot­nē

Bai­lī­gie – tā grē­ka kon­tek­stā var rak­stu­rot tos, ku­ru I mā­jas vir­sot­ne ie­tie­cas Sva­ru zī­mē. Iie­dzim­tais grēks ir gļē­vums. Jē­zus ir tei­cis: «Esi karsts vai auksts, bet ne­esi rem­dens.» Jūs va­rat būt rem­dens ne­spē­jas dēļ pie­ņemt lē­mu­mu, iz­vai­rī­ties no rī­cī­bas. Jūs ne­esat la­bi vai slik­ti, tā­pēc lik­te­nis ne­zi­na, kāds dzī­ves sce­nā­rijs jums bū­tu pie­mē­rots. Kā zo­di­aka zī­me Sva­ri ir vie­nī­gais ne­dzī­vais priekš­mets vi­sā zo­di­aka ap­lī. Tā ir ne­spē­ja dzī­vot ar pil­nu krū­ti, vien at­spo­gu­ļo­jat no­ti­ku­mus. Jū­su grēks ir do­mas: ek, ja es va­rē­tu... Jūs var­būt pat ne­spē­jat pat­stā­vī­gi iz­vei­dot at­tie­cī­bas, jo bai­dā­ties kā­du aiz­vai­not. Dau­dziem va­rē­tu pa­lī­dzēt sa­rež­ģī­tās dzī­ves si­tu­āci­jās, bet jūs ne­spē­jat no­stā­ties kā­da pus­ē. Jūs ejat pa ma­zā­kās pre­tes­tī­bas ce­ļu, bet ro­kas mirkst upu­ru asi­nīs, ku­rus va­rē­ja glābt. Jūs ne­sat se­vī tūk­sto­šiem no­ti­ku­mu, ku­ros bi­ja jā­pie­ņem lē­mums, bet jūs to ne­spē­jāt. Jums šķiet, ka esat līdz­sva­ra punkts, bet tie ir me­li. Jūs esat kā grē­ka čūs­kas ak­nas. Ak­nām or­ga­nis­mā ir viens uz­de­vums – no­šķirt va­ja­dzī­gās vie­las no in­dēm. Jums jā­ie­mā­cās pie­ņemt lē­mu­mu, iz­vē­lē­ties, kas labs, kas slikts, jo, ja ak­nas kļūst nei­trā­las, tad or­ga­nisms pār­stāj dar­bo­ties.

Skor­pi­ona zī­me I mā­jas vir­sot­nē

Skor­pi­ona zī­mē kā I mā­jas vir­sot­nes sim­bo­lā var re­dzēt grē­ka čūs­ku pil­nā tās ko­šu­mā. Skor­pi­ons un čūs­ka – abas ra­dī­bas pār­nē­sā in­di, ar to at­šķi­rī­bu, ka skor­pi­onam in­de ir as­tes ga­lā. Pa­vē­ro­jot Skor­pi­onu tu­vāk, jūs sa­pra­tī­siet, ka šī ir vie­nī­gā zo­di­aka zī­me, ku­ra spēj pa­ti se­vi iz­nī­ci­nāt. Jūs esat kri­tu­šais eņ­ģe­lis, kas mirst sa­vas vai­nas dēļ, un nav sva­rī­gi, vai tas ir jū­su lē­mums vai ār­ējie ap­stāk­ļi. Čūs­kas ļau­nums ir de­vis spē­ku, kas ma­ģis­ki pie­velk cil­vē­kus, ļau­jot ar tiem ma­ni­pu­lēt, pa­kļaut sa­vām vēl­mēm. Jūs esat kā zir­nek­ļi, ku­ri vi­li­na tīk­lā ku­kai­ņus. Tie tie­cas uz jū­su ha­ris­mu un mirst, tik­līdz jūs to vē­la­ties. Nā­ve ir lē­na, mo­ko­ša, vis­caur sa­ēdo­ša. Pēc mal­tī­tes pa­liek ap­valks – iz­tuk­šots un bez dzī­vī­bas. Re­āla­jā dzī­vē tas iz­pau­žas kā sa­vu ide­ju, do­mu uz­spie­ša­na. Jūs esat kā sim­bo­lis­kās grē­ka čūs­kas dzim­sis­tē­ma, ga­tavs ik­vie­nu ie­ka­rot. Uz­de­vums ir ar sa­vu in­di iz­nī­ci­nāt per­so­nis­ko ego. Tam va­ja­dzēs dau­dzas dzī­ves, un šī no­teik­ti ne­būs jū­su pē­dē­jā ie­spē­ja!

Strēl­nie­ka zī­me I mā­jas vir­sot­nē

Kad I mā­jas vir­sot­ne ir Strēl­nie­ka zī­mē, jū­sos rai­sās op­ti­misms un gaišs skats uz dzī­vi. Vi­su lai­ku gri­bas ci­tus mā­cīt, no­rā­dīt uz pro­blē­mām un grē­kiem. Jūs to va­rat da­rīt ga­diem il­gi. Jūs esat paš­pār­lie­ci­nāts, un tas ir jū­su lie­lā­kais grēks. Jūs va­rat būt kā mā­cī­tājs, kurš ti­cī­bas vār­dā sēj ļau­nu­mu. Jū­su zo­di­aka zī­me tiek aso­ci­ēta ar ken­tau­ru, kurš sim­bo­li­zē mū­su dzīv­nie­cis­kās da­ļas pār­eju cil­vē­ka vei­do­lā. Jūs esat kā tilts, kurš sa­vie­no gai­šo ar tum­šo. Tilts ne­var būt dzīvs, tam ne­drīkst pie­de­rēt ego, bet jums tas ir. Tur­klāt tas līdz­inās tram­va­ja slie­dēm, pa ku­rām var no­kļūt ti­kai vie­nā vir­zie­nā – jū­su ego cen­trā. Ci­ti jums tic, bet jūs mek­lē­jat sa­vu la­bu­mu. Jūs esat ga­tavs do­ties krus­ta ka­rā, de­dzi­nāt un pos­tīt ar de­vī­zi: par gai­šo nā­kot­ni. Jūs va­rat krist kār­di­nā­ju­mā ie­gūt va­ru un būt kā svē­tā in­kvi­zī­ci­ja, mo­cī­tājs. Jūs esat čūs­kas prāts, kas ir in­dī­gāks par pa­šu in­di. Ie­lū­ko­jie­ties se­vī un tie­ciet va­ļā no va­ras­kā­res un paš­pār­lie­cī­bas, kas sa­ēd dvē­se­li.

Me­žā­ža zī­me I mā­jas vir­sot­nē

I mā­jas vir­sot­nei no­nā­kot Me­žā­ža zī­mē, mēs va­ram ru­nāt par vai­nu, ku­ra aso­ci­ējas ar dik­ta­tū­ru. Jūs esat kā zo­di­aka kul­mi­nā­ci­jas punkts, aug­stā­kais sa­snie­gums, tā­pēc uz­ska­tāt par ne­pie­cie­ša­mu rak­stīt sa­vus li­ku­mus un mā­cīt ci­tus, kā vi­ņiem dzī­vot. Jūs iz­man­to­jat veik­lus tri­kus, lai ci­tus ie­ro­be­žo­tu un pa­da­rī­tu bez­spē­cī­gus. Ne­at­ka­rī­gi no tā, vai tā ir ģi­me­ne, uz­ņē­mums vai pat valsts, jūs cen­ša­ties ra­dīt sa­vus li­ku­mus. Jūs va­rat būt auksts cil­vēks, kas ar sa­vu prak­tis­ko da­bu no­ga­li­na jeb­ko, kas ir ra­došs. Un sirds ir kā ak­mens – ne­jū­tī­ga un bez­bai­lī­ga. Jūs arī esat dog­ma­tisks – vecs sir­dī un prā­tā kūtrs. Jū­su ego ne­pa­tīk lai­mī­gi un ie­mī­lē­ju­šies cil­vē­ki, bēr­nu smiek­li, jo, pēc jū­su do­mām, tas ir ne­prak­tis­ki. Jūs esat kā ve­ci cil­vē­ki, kas ar bau­du la­sa nek­ro­lo­gus. Lī­dzī­bās ru­nā­jot, jūs esat kā čūs­kas ske­lets, kurš ļauj ci­tiem ap­vī­ties sev ap­kārt, bet tad no­ga­li­nāt jau­ko, sil­to, sau­lai­no. Jū­su grēks ir ne­spē­ja būt sir­dī jaun­iem. Iz­dze­niet no se­vis nīg­ro, prak­tis­ko ve­ci (ve­ce­ni)!

Ūdens­vī­ra zī­me I mā­jas vir­sot­nē

Ūdens­vī­ram uz­kāp­jot I mā­jas vir­sot­nē, par grē­ku ru­nāt ir sa­mē­rā grū­ti. Tas ir kā gaiss – ej ķer vē­ju! Jo tu­vāk nāk čūs­kas as­te, jo grēks ir ne­tve­ra­māks. Tas gan ne­no­zī­mē, ka grē­ka nav. Šai zī­mei ir rak­stu­rī­ga tiek­sme pēc pār­mai­ņām – tā­pat vien. Jūs vi­su lai­ku gri­bat iz­jaukt ve­co kār­tī­bu. Jūs ie­nīs­tat li­ku­mus, ie­ro­be­žo­ju­mus un kār­tī­bu. Jūs ie­nīs­tat cil­vē­kus, ku­ri ir sī­ku­mai­ni un grimst pa­gāt­nē. Viss ie­ras­tais un ik­die­niš­ķais jums šķiet pre­tīgs un ne­va­ja­dzīgs. Jums ne­ek­sis­tē pa­gāt­ne, ir ti­kai ta­gad­ne un nā­kot­ne. Jūs alk­stat iz­rai­sīt re­vo­lū­ci­ju, tā­pēc mek­lē­jat ie­naid­nie­ku, ku­ru ra­dāt sap­ņos un vī­zi­jās. Kad ie­do­mas ma­te­ri­ali­zē­jas, līst asi­nis. Jūs esat ga­tavs liet sve­šas asi­nis nā­kot­nes, teh­no­lo­ģi­ju vār­dā. Jūs mek­lē­jat, kā jus­ties pā­rā­kam par ci­tiem. To­mēr pro­gre­sa vār­dā jūs lab­prāt vē­la­ties būt mo­cek­lis. At­liek vien ap­jēgt, ka ci­ti par jums ne­re­ti sme­jas.

Ziv­ju zī­me I mā­jas vir­sot­nē

I mā­jas vir­sot­nei at­ro­do­ties Ziv­ju zī­mē, mēs no­nā­kam līdz pē­dē­jai vai­nas un grē­ka iz­paus­mei vi­sā zo­di­akā. Auna zī­me aso­ci­ējas ar tī­ru dar­bī­bu, di­na­mi­ku, uz­va­ru, bet Ziv­ju zī­me ar sa­kā­vi un upu­ra ne­ša­nu. Jū­su gal­ve­nā vai­na ir va­ja­dzī­ba kļūt par mo­cek­li, cie­ša­nu mek­lē­ša­na. Bū­dams kā trauks, ku­rā sa­tek sā­pes, jūs vē­la­ties at­spo­gu­ļot vis­as pa­sau­les cie­ša­nas. Jū­su ska­tiens ir aiz­plī­vu­rots, un ne­re­ti jūs ne­spē­jat at­šķirt sap­ņus no re­ali­tā­tes. Jūs esat kā ne­dzi­mis bērns mā­tes klē­pī, kas vēl nav sā­cis dzī­ves cī­ņu. Jūs iz­bau­dāt dvē­se­les cie­ša­nas, lai sa­jus­tu, ka esat dzīvs. Jū­su lie­lā­kais grēks var būt ne­spē­ja uz­ņem­ties at­bil­dī­bu par sa­vu dzī­vi. Tā vie­tā jūs tē­lo­jat upu­ri, kurš vis­iem jā­žē­lo. Jūs gri­bat no vis­a at­teik­ties, bet, lai at­teik­tos, kaut kam ir jā­būt. Diem­žēl jūs ne­pa­zīs­tat se­vi. Jūs esat grē­ka čūs­kas as­te, kas ie­bāz­ta čūs­kas mu­tē.