Latvijas seksa dīvaiņi ir sākuši aktīvi gatavoties 2015. gada eiropraidam (netradicionālas seksuālas orientācijas festivālam), kas notiks vienlaikus ar valsts prezidentūras pasākumiem Eiropas Savienībā.
Geji, lesbietes, cilvēki ar dīvainu izpratni par dzimumu un ģimeni aizstāvēs savas tiesības un pieprasīs jaunas privilēģijas, tikmēr klusējošais heteroseksuāļu vairākums īgni burkšķ pa kaktiem, un viņu vārdā runā vien daži smieklīgi radikāļi.
Arī piektdien Rīgas Juridiskajā augstskolā par Sorosa fonda naudu rīkotā diskusija bija organizēta tā, lai geju un lesbiešu runās paklausīties atnākušajiem heteroseksuāļiem gandrīz vai kļūtu neērti par savu identitāti un vienīgo cilvēku, kas deleģēts to aizstāvēt.
Nesimetriska diskusija
Pie diskusiju galda praidistu viedokli ar izsmalcinātu runas tehniku un prasmīgu argumentāciju pārstāvēja Kārlis Streips, Kaspars Zālītis, Sigita ZankovskaOdiņa. Arī zālē vairākums klātesošo šķita atbalstām geju tiesību paplašināšanu. Tikmēr paust praidam kritisku heteroseksuāļu viedokli bija uzaicināts biedrības No Pride valdes loceklis Gints Krīgers. Neveikli atkaujoties no saviem oponentiem, viņš aizmuldējās līdz žīdiem, nacistiem, krišnaītiem un visbeidzot kādai sievietei zālē pavēlēja sēdēt brillēs un klusēt, it kā arī briļļainie būtu viņu kaitinoša seksuālo minoritāšu grupa. Runājot visu heteroseksuāļu vārdā, Gints Krīgers briesmīgi izgāzās, un, jāatgādina, šī nav pirmā reize – viņš ir arī biedējis gejus ar petardēm un draudējis viņiem liet sejā skābi, ar ko pats lepojas. Pilnīgi noteikti šis nav inteliģents veids, kā diskutēt. Tomēr vienu būtisku jautājumu karojošais heteroseksuālis uzdeva un pēc būtības nesaņemtā atbilde arī ir atbilde: «Kā jūs diskriminē?»
Kurš diskriminētāks?
Neparastas seksuālas intereses abreviatūrā LGBT iekļāvušies daudz runā par diskrimināciju, pieprasa grozīt Krimināllikumu, lai par viņu aktivitātēm vairs nedrīkstētu kritiski izteikties. Prasa tiesības adoptēt bērnus un precēties. Taču pērn biedrības Mozaīka saskaitītie 19 seksuālās diskriminācijas gadījumi, kad gejiem it kā atteikts izīrēt dzīvokli vai kādam sadots pa muti uz ielas, nav kas īpašs. Pilnīgi noteikti procentuāli daudz vairāk ir heteroseksuālu dzērāju, kurus ieraugot namīpašnieks parādījis viņiem durvis, un daudz vairāk ir heteroseksuāļu, kas dabūjuši uz ielas pa degunu, jo gājuši pa tumšu ielu ar glītu portfeli pie rokas. Diezin vai te ir kāda saistība ar cietušo seksuālo tieksmi uz pretējo dzimumu.
Biedrība No Pride sola vērsties tiesā, taču praids tāpat notiks. Pasākumi atļauti arī iepriekšējos gados, un nākamais būs lielākais festivāls no Latvijā notikušajiem. Kaspars Zālītis priecājas, jo «visa Latvija varēs svinēt, ka ir atvērta un demokrātiska valsts». 2005. gadā praidistus apmētāja ar akmeņiem, savukārt pēc desmit pagājušiem gadiem viņi droši dosies gājienā, «lepojoties ar sasniegto un savu identitāti».
Gejiem naudas vairāk
Praida gājiens nebūs vienīgais geju pasākums Latvijas prezidentūras laikā. Kopumā ieplānotas apmēram 40 dažādas aktivitātes, arī politiska rakstura. Tātad LGBT pārstāvji lobēs savas intereses visaugstākajā līmenī.
Vai Latvijas sabiedrība iegūs no Europride 2015 Rīgā? Šāds jautājums bija likts diskusijas nosaukumā. Organizatori ar to domājuši Latvijā it kā pastāvošās homofobijas mazināšanu un it kā pietrūkstošās tolerances vairošanu.
Taču ir vēl cits aspekts – rozā dolāri, kā paši savus tēriņus sauc geji un lesbietes. Plānots, ka vietējā seksa dīvaiņu kopiena uz praida laiku tiks pastiprināta ar iebraucējiem no ārzemēm. Kopumā ieradīsies apmēram 5000 cilvēku, un viņi dzīvos viesnīcās, ēdīs restorānos, tērēsies klubos. Turklāt tērēs krietni vairāk nekā vidusmēra heteroseksuāļi. Kārlis Streips arī paskaidro – kāpēc: «Gejiem nemēdz būt bērni, kas ir ļoti dārgs prieks.» Reklāmas industrijas novērojumi liecinot, ka geji var atļauties pirkt dārgas mašīnas, lietot smalkas kredītkartes un burvīgi izklaidēties. Tradicionāli orientētajiem tikmēr jārūpējas par bērniem.