"Nekā personīga": Uzņēmēji un zinātnieki saplūcas par inovācijām paredzēto 700 miljonu eiro dalīšanu

Izšķiršanās, kā sadalīt 700 miljonus eiro no jaunā, inovācijām paredzētā Eiropas finansējuma, novedusi pie strīda starp zinātniekiem un uzņēmējiem, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga”.

Nauda zinātnes attīstībai tiek dalīta gan caur Ekonomikas ministriju, gan Izglītības un zinātnes ministriju. Abi ministri - Vjačeslavs Dombrovskis (RP) un Ina Druviete (V) norāda, ka viņiem pastāvīgu nesaskaņu ar zinātniekiem neesot, bet Zinātnes padomes un Zinātņu akadēmijas vadība ir citās domās.

"Izglītības un zinātnes ministrijai nekad nebūs pietiekami daudz līdzekļu zinātnes attīstībai un pārvēršanai ražošanā, savukārt Ekonomikas ministrijā, kurai jāveicina valsts ekonomiskā izaugsme, tur vispār trūkst zinātnes un trūkst arī zinātniskās pieejas darba un budžeta plānošanai," uzskata Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.

Ja pagājušajā plānošanas periodā pāri par 200 miljoniem tika novirzīti Ekonomikas ministrijai dažādu iekārtu iegādei, kas drīzāk bija mehanizācijas līdzekļu iegāde, kam ar inovāciju nav nekāda sakara, tad šajā plānošanas periodā mēs braucam otrā grāvī, brīdīna Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš.

"Aparatūras iegādei vai inovācijai nepieciešamās materiāli tehniskās bāzes radīšanai tur nav paredzēts ne centa. Tādas naudas formāli nav arī Izglītības un zinātnes ministrijas plānoto līdzekļu sadalījumā. Jo tur šo te inovāciju mēģina aizstāt ar pētniecību un attīstību. Pētniecība ir zināšanu radīšana, bet inovācija ir produkta radīšana un tai vajag šo specifisko materiāli tehnisko bāzi," uzsver Kalviņš.

Zinātnieki nepiekrīt, ka iecerēts ap 128 miljonus atdot tā saucamajiem kompetences centriem, kuros bija iecerēts kopā darboties uzņēmējiem un zinātniekiem. Viņuprāt, ideja sevi neattaisno – kompetences centri ir tikai starpnieks, kas izsūc naudu, ziņo TV3.

"Kompetences centri it kā mēģina saprecināt zinātnieku ar ražotāju. Bet šiem ražotājiem, kuri ir paņēmuši līdz šim 99% no naudas, viņiem ir bijis jānopērk no zinātnieka tikai par 1%, lai formāli pieskaitītu viņu klāt pie šī naudas patēriņa kaut kādu zinātnes piedevu," norāda Spārītis.

Viņš uzskata, ka līdzšinējā shēmā, kas darbojās, ražošana ir bijusi daudz izdevīgākā situācijā, jo ir saņēmusi investīciju un Eiropas naudu lielāko daļu, bet nav veicinājusi zinātnes attīstību un zinātniskā produkta pārvēršanos reālā produktā.

Zinātnieki grib, lai līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā Zinātņu akadēmijai un institūtiem ir lielāka loma naudas sadalē, lai paši zinātnieki varētu izlemt, kādas laboratorijas vai eksperimentālas ražotnes veidot.

"Mēs sakām, ka nauda ir jākanalizē caur projektu organizācijām, kas ir kompetences centri, zinātnieki saka – ka vispirms uzbūvēsim gaismas pili, ieliksim viņā iekšā sinhrofazatronu un tad agresīvi gaidīsim, lai tie uzņēmēji nāk pie mums un liek mums pasūtījumus. Un mēs esam pārliecināti, ka šādā veidā tas nestrādās," uzsver kompetences centru vadītājs, uzņēmējs Normunds Bergs.

Bergs norāda uz iepriekšējo gadu pieredzi - ir ārkārtīgi daudz dārgu iekārtu jau sapirktas zinātniskajos institūtos un mācību iestādēs, kuras stāv un apklājas ar putekļiem.

Spārītis iebilst: "Ja paskatās mūsu akadēmijas un institūtu laboratorijas, tur nav neviena ierīce, kura put vai netiek izmantota vai ir nopirkta par dārgu naudu un tiek norakstīta lūžņos vai palikusi bez lietderības. Tā ir tāda resoriska apvainojumu mētāšana, ar kuru, protams, nevar rasties sadarbība".

Konflikta risināšanā kā vidutāja iesaistījusies premjerministre Laimdota Straujuma (V), kuras padomnieks inovāciju jomā ir Bergs. Kā izteicies Spārītis, "tikšanās laikā kompetences centru vadītājs Bergs atļāvās premjerministres kabinetā kliegt uz visiem klātesošajiem tādā balsī, kā to dara īru futbola līdzjutēji atklātā stadionā."

Premjerministre augstos toņos aizvadīto sarunu dēvē par diskusiju. "Tik traki jau nebija, es katru dienu tādās sanāksmēs piedalos," skaidro Straujuma.

Straujuma un Dombrovskis aicina uz kompromisu gan zinātniekus, gan uzņēmējus, cerot, ka emocijas noplaks un zinātnieki ar uzņēmējiem atradīs veidu, kā domstarpības atrisināt racionāli, vēsta raidījums.

Ekonomikas ministrijā prognozē, ka par inovācijām paredzēto 700 miljonu eiro sadali risinājumam uz valdības galda vajadzētu nonākt vismaz līdz Jāņiem.