Bijušās veselības ministres, tagad Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) galvenās ārstes Baibas Rozentāles lolojums Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija ir pārmaiņu gaidās.
Vairākus miljonus izmaksājusī laboratorija izrādījusies liels slogs veselības aprūpes sistēmai – analīžu, kas atbilstu tik augstas raudzes laboratorijas iespējām, ir maz – tikai 15 procenti no visām, taču uzturēšana izmaksā dārgi, tā jādotē no Rīgas Austrumu slimnīcas budžeta, jo, reorganizējot LIC, arī laboratorija tika pievienota daudzprofilu slimnīcai.
Aktualizējies jautājums – ko ar laboratoriju darīt? Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka uzskata: tas ir valstiskas nozīmes jautājums, jo šādai laboratorijai valstī jābūt, tikai – kurš to finansēs?
Mūsu biodrošībai
Jau 2005. gadā tika konceptuāli pieņemts lēmums par sevišķi bīstamu slimību izpētes jeb 3. biodrošības līmeņa laboratorijas celtniecību. Toreizējā LIC direktore B. Rozentāle norādīja, ka atsevišķi uzbūvētais korpuss atbildīs Eiropas standartiem biodrošības jomā un tajā tiks pārbaudīti bioloģiskie un ķīmiskie aģenti, kurus iespējams izmantot bioterorismā vai kuri dabiskā veidā var izraisīt bīstamas infekciju slimības. Laboratorijas speciālā korpusa atklāšana tika plānota jau 2010. gadā, taču aizkavējās apstrīdēta mēbeļu iepirkuma dēļ.
Pašlaik no laboratorijas darbu apraksta izriet, ka tā veic plaša spektra infekcijas slimību primāro un apstiprinošo diagnostiku (bakteriālo, parazitāro, virusālo, ievesto un bīstamo, kā arī citu epidemioloģiski svarīgo infekcijas slimību) un paraugu testēšanu infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības nodrošināšanai. Laboratorija pilda Pasaules veselības organizācijas nacionālā gripas references centra funkcijas, ir Eiropas ātrās reaģēšanas sadarbības laboratoriju tīkla dalībnieks un viena no divdesmit trešās biodrošības līmeņa laboratorijām Eiropā.
Izmaksā dārgi
Visu Rīgas Austrumu slimnīcas laboratoriju, arī biodrošības, jautājums nonācis sabiedrības uzmanības lokā – ar aizdomām, ka laboratorijas vēloties likvidēt, atdodot biznesu privātās rokās. Rīgas Austrumu slimnīcas vadītājs Viesturs Boka norāda, ka slimnīca izmanto sešas dažādas laboratorijas, gan savas, gan kā ārpakalpojumu, tāpēc ir doma veidot vienotu laboratoriju dienestu. Viņš nenoliedz: vēlme ir arī samazināt izmaksas. Par LIC laboratoriju V. Boka saka: tā ir laba standarta laboratorija, taču nekā unikāla tur nav. «Tikai 15 procenti no tajā veiktajām analīzēm atbilst nacionālās mikrobioloģijas references funkcijām, pārējās ir standarta analīzes.» V. Boka uzskata, ka jau tuvākajā nākotnē ir jāizlemj valsts līmenī, ko ar nacionālo laboratoriju darīt, kā pakļautībā tai strādāt. Tas nav jautājums, vai kāda slimnīca vēlas šādu iestādi vai ne, valstī ir jābūt infekciju slimību izpētes iestādei. «Vai tā būs pie Austrumu slimnīcas vai pie Slimību profilakses centra, tas ir jāizlemj valdībai,» uzsver V. Boka. No slimnīcas vadītāja teiktā izriet, ka šādas laboratorijas uzturēšana slimnīcā izmaksā dārgi un slimnīcai tā jādotē no saviem ienākumiem, ka, iespējams, pareizākais ceļš būtu to dotēt īpaši no valsts budžeta, ja ir šāds pieprasījums no Eiropas Savienības. 2013. gadā LIC laboratorijas izmaksas bija 3,15 miljoni eiro.
Vai šo laboratoriju vēlētos pārņemt Slimību profilakses un kontroles centrs? «Diemžēl nav iespējams skaidri atbildēt, jo pastāv vairākas iespējas, turklāt katrai no tām ir gan kādas noteiktas priekšrocības, gan zināmi trūkumi,» saka SPKC direktora vietnieks Dzintars Mozgis. SPKC ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kurai laboratoriskās diagnostikas funkcija pašlaik nav deleģēta – tātad SPKC darbinieku vidū nav tādu laboratorijas speciālistu, kuri pārzinātu pilnīgi visas iespējamās priekšrocības un trūkumus. Tikko kā Latvijā viesojās Eiropas eksperti šajā jomā un iepazinās arī ar laboratoriskās diagnostikas sistēmu un situāciju infekciju slimību kontrolē. «Ceram, ka viņu ziņojumā būs izvērtētas arī laboratoriskās funkcijas un saņemsim ieteikumus, lai Latvijā veidotu drošu, efektīvu un racionālu laboratoriskās diagnostikas sistēmu,» saka Dz. Mozgis.
Unikāla, tikai mums
Baltijā šāda laboratorija ir vienīgā, taču, izrādās, ne igauņi, ne lietuvieši mūsu laboratoriju neizmanto. Igaunijai ir sadarbība ar Helsinkiem, bet Lietuvai ar Varšavu un Stokholmu. Laboratorija celta par Eiropas fondu naudu – projekta izmaksas ap 2 miljoniem eiro, no tā 1,7 miljoni ERAF finansējums. No Veselības ministrijas sniegtās informācijas izriet: tā kā iestāde celta un izveidota par Eiropas naudu, tad vismaz turpmākos 15 gadus tai jāstrādā kā laboratorijai.
