Turpmāk Saeimas deputātiem būs jārēķinās, ka tiem no algas varēs atvilkt ne tikai par nepamatotu Saeimas sēžu neapmeklēšanu, bet arī par Saeimas deputātu ētikas kodeksa neievērošanu.
Līdz šim Saeimas ētikas kodekss paredzēja, ka par tā neievērošanu deputātu var sodīt tikai simboliski, proti, ar mutvārdu vai rakstveida brīdinājumu, ja nodarījums nav bijis pārāk smags, bet nopietnākos gadījumos grēcīgais tautas kalps tika norāts no Saeimas tribīnes un šis kauninājums publicēts arī oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.
Saskaņā ar deputātu ceturtdien apstiprinātajiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī, ja parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzskatīs, ka ētikas kodeksa pārkāpums bijis pietiekami nopietns, tad pārkāpējam varēs liegt apmeklēt Saeimas sēdes vai uzstāties plenārsēdēs. Turklāt par katru soda izciešanas kārtā neapmeklēto Saeimas sēdi no deputāta algas tiks ieturēti 20%. Tiesa, ja deputāts būs pelnījis pašu bargāko sodu, viņam visa mēnešalga netiks ieturēta, jo grozījumi kārtības rullī paredz, ka minimālā mēnešalga viņam tomēr jāsaņem. Atlikušo soda naudu deputātam ieturēs no nākamā mēneša algas.
«Atsaucoties uz kolektīvajā iesniegumā Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu pausto iniciatīvu, Saeimas Juridiskās komisijas darba grupā izstrādātie priekšlikumi paredz iespēju piemērot bargākas sankcijas par Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumiem. Redzot, ka sabiedrībā ir liels sašutums par gadījumiem, kad atsevišķi deputāti saņem pārkāpumam neadekvātu sodu, esam paredzējuši plašākas iespējas adekvāti reaģēt uz šādiem gadījumiem, līdz pat iespējai liegt deputātam piedalīties sešās Saeimas sēdēs, attiecīgi būtiski samazinot atalgojumu,» uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.
Tāpat grozījumi Saeimas kārtības rullī paredz izveidot Ilgtspējīgas attīstības komisiju. Plānots, ka tā pārraudzīs Nacionālā attīstības plāna un Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam ieviešanu, kā arī uzraudzīs šo plānošanas dokumentu pārskatīšanu. Tāpat plānots, ka jaunā komisija, sniedzot savus atzinumus un priekšlikumus, līdzdarbosies citu stratēģisku un starpnozaru plānošanas dokumentu izstrādē, kā arī konceptuālu jautājumu risināšanā.
Grozījumi paredz arī pienākumu Valsts kontrolei reizi gadā nākt klajā ar rakstveida ziņojumu Saeimai par Valsts kontroles darbu un ziņot par paveikto Saeimas sēdē.
Par grozījumiem Saeimas kārtības rullī parlamentam jālemj vēl trešajā, galīgajā lasījumā.
Neveiksmīgs izrādījās neatkarīgās deputātes Elīnas Siliņas mēģinājums noteikt ierobežojumus Saeimas deputātiem izmantot to frakcijām piešķirtās automašīnas. Viņa uzskata, ka pašreizējā kārtība ne tikai rada Saeimai papildu izdevumus, bet dod deputātiem iespējas izmantot administratīvos resursus – Saeimas automašīnas arī priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne gan uzskata, ka automašīnu izmantošanas mērķa kontrole būtu pārāk sarežģīta. Turklāt E. Siliņas piedāvātā likumprojekta redakcija esot juridiski nekorekta un paredz ierobežot Saeimas frakciju darbiniekus, nevis deputātus.