Ministru prezidentei vai ģenerālprokuroram pēc šodienas tiesas lēmuma būtu jārosina komisijas izveide, lai izvērtētu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka atbilstību amatam, uzskata Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V).
Deputāts norādīja, ka nevajadzētu vilkt garumā ar šīs komisijas izveidi un nebūtu jāgaida, kamēr KNAB apstrīdēs tiesas spriedumu. Viņš arī atkārtoja jau iepriekš pausto, ka Streļčenoka rīcība liecināja, ka viņš vēlējās ar visiem iespējamiem līdzekļiem atbrīvoties no savas vietnieces Jutas Strīķes.
Ekspremjers Valdis Dombrovskis (V), kurš iepriekš divreiz atcēla Streļčenoka rīkojumus par Strīķes atbrīvošanu no amata, tiesas lēmumu vērtē ka likumsakarīgu. Viņš arī cer, ka Streļčenoks vismaz tiesas lēmumu respektēs. Vienlaikus Dombrovskis norādīja, ka būtu jāiepazīstas ar pilno tiesas sprieduma tekstu, lai varētu to komentēt.
Taujāts, vai būtu jāveido komisija Streļčenoka atbilstības izvērtēšanai, Dombrovskis akcentēja, ka šīs jautājums ir premjera kompetencē, tāpēc viņš to nevēlējās komentēt.
Savukārt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers aģentūrai LETA šodien nekomentēja ne pasludināto tiesas spriedumu, ne to, vai tagad būtu pamats vērtēt paša Streļčenoka atbilstību amatam. Ģenerālprokurors gan norāda, ka birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, aģentūrai LETA sacīja prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga.
Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs un bijušais KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs (V) aģentūrai LETA atzina, ka viņam ir grūti komentēt tiesas nolēmumu, nezinot tā pamatojumu. Viņš pieļāva, ka KNAB šo tiesas spriedumu varētu apstrīdēt. Savukārt līdzšinējie notikumi neliecina, ka Strīķe būtu gatava sastrādāties ar KNAB priekšnieku.
Valdības noteikumi nosaka kārtību, kādā izveidojama komisija, lai izvērtētu KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata.
Komisiju izveido Ministru kabinets, ņemot vērā ģenerālprokurora vai Ministru prezidenta sniegto informāciju, kas pamato KNAB likumā minētos iemeslus biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata. Viens no nosacījumiem paredz, ka biroja amatpersonu no amata atbrīvo sakarā ar neatbilstību ieņemamam amatam.
Komisijas sastāvā ir ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors, Drošības policijas priekšnieks, Ministru kabineta pilnvarots ministrs un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs. Komisiju vada ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors.
Likums nosaka, ka biroja priekšnieku ieceļ amatā uz pieciem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma.
Kā ziņots, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien atcēla KNAB priekšnieka Streļčenoka lēmumu par savas vietnieces Strīķes atbrīvošanu no amata. Lieta līdz tiesai nonāca pēc tam, kad Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei Strīķei, bet šoreiz valdības vadība strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla.