Izmaiņas termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanas kārtībā ietekmēs nekustamā īpašuma tirgu un būvniecības nozari.
Negatīvi ietekmēs, uzsver šo nozaru pārstāvji. Tiek piesaukta arī nauda – tā, ko Latvijas ekonomika un attiecīgo nozaru uzņēmēji iegūst pašlaik, un iespējamie zaudējumi, ja TUA iegūšanai turpmāk nāksies iegādāties dārgāku nekustamo īpašumu.
Saeimā izskatīšanai iesniegtie grozījumi Imigrācijas likumā paredz līdz 250 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma iegādes vērtību, par kuru piešķir TUA. Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns uzskata, ka kāpums – gandrīz divas reizes – «ir par strauju». Imigrantu investoru programma tika ieviesta tikai 2010. gada vidū un līdz šim laikam piedzīvojusi jau vairākas perturbācijas. Viņš norāda, ka vajadzīga stabilitāte, lai investoriem un uzņēmējiem būtu skaidri nosacījumi, piemēram, noteikt, ka nekustamā īpašuma vērtībai jābūt 200 000 eiro turpmākos piecus gadus. Par nosacījumu stabilitāti atgādina arī biedrības Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība (BASP) valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs – investīciju vidē bieži grozīt nosacījumus ir bīstama tendence. Kopš pagājušā gada nogales par krīzes iespēju nozarē runā ne viens vien būvniecības firmas pārstāvis, paredzot pat uz pusi lielāku būvniecības kritumu gada laikā. Projektu attīstība jau tiek apturēta, nāksies zaudēt darba vietas.
Kāda projektu attīstītāja Neatkarīgajai stāstīja, ka Rīgā un Jūrmalā 250 000 eiro par nekustamo īpašumu būtu adekvāta cena, taču ne jau reģionos. Tādējādi tie vairs nebūs konkurētspējīgi. Turklāt Latvijai nekustamā īpašuma tirgus jomā ir jākonkurē arī ar citām valstīm, jo pircēji salīdzina gan klimatu, gan īpašuma cenu, gan nokļūšanas iespējas. «Ja maksa būs augstāka par pašreizējo, zaudēsim Spānijai,» viņa saka. Spānijā īpašumu var iegādāties par 160 000 eiro un saņemt TUA, Latvijā pašlaik noteiktā minimālā summa pilsētās – apmēram 140 000 eiro, reģionos – 70 000 eiro. Piemēram, Kiprā īpašums maksājot 300 000. «Mūsu klimats ir piemērotāks padzīvojušiem cilvēkiem un bērniem. Viņiem uz Latviju arī ir vieglāk atlidot, piemēram, no Krievijas. Bet tā nav pārāk maksātspējīga auditorija. Tā kā senioriem īpašumus galvenokārt pērk bērni, tad viņi arī izvēlas pēc saviem ieskatiem,» noteic projektu attīstītāja.
***
Kā vērtējat iespējamās izmaiņas termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas kārtībā?
- LANĪDA valdes priekšsēdētājs Edgars ŠĪNS izsaka nožēlu, ka politiskās diskusijas tiek virzītas tā, lai šo programmu ierobežotu un padarītu krietni dārgāku. Daļa politiķu gan saprot draudus tautsaimniecībai, jo Eiropas struktūrfondi kļūst arvien grūtāk pieejami, arī bankās kredītus vairs nevar saņemt tik vienkārši, kā tas notika iepriekš. «Bažas ir par to, ka šī nenoteiktība, programmas pārtraukšana varētu mazināt naudas pieplūdi ekonomikai. Tas, ko mēs sakām politiķiem, – pārmaiņām jābūt zināmām daudz ātrāk, lai uzņēmēji un investori var savu darbu plānot,» norāda E. Šīns.
- Aivaram ZVIRBULIM, projekta Amatciems attīstītājam, ir priekšlikums, kas izskanēja LANĪDA diskusijā 28. martā: ja īpašuma iegādes slieksni Latvijā vēlas paaugstināt līdz 250 000 eiro, tad summa jāsadala. Piemēram, reāli nopērk par 100 000 eiro un vēlāk šā īpašuma sakārtošanā un attīstīšanā iegulda 150 000 eiro. «Jo īpašumi, ko pārdod ārpus Rīgas, ir sliktākā stāvoklī,» viņš saka. Tāda lietu kārtība būtu svarīga tieši lauku attīstībai, lai tur būtu gan patīkama vide, gan laba infrastruktūra, gan paaugstinātos īpašuma vērtība.
- BASP valdes priekšsēdētājs Valdis BIRKAVS jezgu ap TUA raksturo kā ekonomisko neprātu. Tagad šī programma dod darbu ļoti daudziem cilvēkiem. V. Birkavs piekrīt, ka «pēc būtības» īpašuma iegādes vērtības maksas palielinājums ir iespējams, bet, ja tas attiecas arī uz laukiem, tad «ir jāuzklausa cilvēks, kurš tur dzīvo un pats būvē». «Pēc tam var izsniegt uzturēšanās atļauju. Ir redzams, ka Rīga sakopjas, bet mums vajag lauku attīstību,» saka V. Birkavs. «Pats galvenais ir nosacījumu stabilitāte. Ja investīciju vidē sāk grozīt nosacījumus, tas ir signāls visiem investoriem.»
- Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents Aigars ROSTOVSKIS ir uzsvēris, ka Latvijas ekonomikai ir nepieciešamas lokomotīves, kuras spētu gan piesaistīt investīcijas, gan labvēlīgi ietekmēt ekonomiku valstī. Par tādu vilcējspēku viņš nodēvēja TUA programmu. Viņš pieļāva, ka programmu var uzlabot, bet konceptuāli to nepieciešams saglabāt. No A. Rostovska teiktā LANĪDA diskusijā var secināt, ka viens no argumentiem programmas saglabāšanai ir privātā biznesa aizsardzība, jo pašlaik caur to Latvijā ienāk investīcijas.