Finanšu ministrija (FM) neatbalsta ierosinājumu samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai, jo no šī risinājuma lielākie ieguvēji nebūtu mazturīgie.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums par Čehiju un Meksiku rāda, ka no PVN samazināšanas pārtikai 50% labuma gūst tirgotāji, 40% - situētie iedzīvotāji, bet 10% iegūst mazāk aizsargātie un trūcīgie iedzīvotāji, aģentūrai LETA sacīja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis. Tādējādi mazturīgo atbalsts ir nevis ar PVN samazināšanu risināms jautājums, bet gan pabalstu politikas jautājumus.
Sarežģīta nodokļu politika ir arī slogs uzņēmējiem, atzīmēja ministrijas pārstāvis.
Nav iespējams arī piemērot samazinātu PVN likmi vietējai pārtikai, jo Eiropas Savienības direktīva liedz dažādās Eiropas Savienības valstīs piemērot dažādas PVN likmes produktam atšķirībā no tā ražošanas vietas, proti, nedrīkst piemērot atšķirīgas PVN likmes Vācijā, Grieķijā un Latvijā ražotiem gurķiem, jo šāda rīcība tiek vērtēta kā diskriminācija.
Latvija arī pati sevi nenodrošina ar pārtiku, daudz pārtikas tiek importēts, tādējādi PVN samazināšana dotu labumu arī ārvalstīs ražotai pārtikai, skaidroja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs.
Turklāt PVN samazināšana pārtikai nozīmētu arī to, ka valsts budžetā neienāktu vairāki simti miljoni eiro.
Kā ziņots, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien vienojās aicināt atbildīgās ministrijas sniegt viedokli par kolektīvo iesniegumu, kas paredz samazināt PVN pārtikai. Komisijas deputāti kopumā pozitīvi vērtēja šo ieceri, tomēr vairāki no viņiem šaubījās, vai šādu iniciatīvu varētu izdoties īstenot šīs Saeimas sasaukuma laikā.
Iniciatīvas autors Normunds Grostiņš deputātiem skaidroja, ka pašlaik 25 Eiropas Savienības valstīs PVN pārtikai "ir lielākā vai mazākā mērā pazemināts", turklāt kolektīvā iesnieguma formulējums paredz iespēju sākt darbību pakāpeniski.
Iniciatīvu par PVN samazināšanu pārtikai portālā "manabalss.lv" atbalstījuši aptuveni 13 400 cilvēku. Tomēr Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvji vēstulē Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam (ZZS) norāda, ka no 13 407 saņemtajiem personas kodiem trīs nav identificēti un 170 personas kodi neatbilst parakstītāja statusam.
Tiesības iesniegt Saeimā kolektīvos priekšlikumus ir tad, ja tos ir parakstījuši vismaz 10 000 pilsoņu, kuri sasnieguši 16 gadu vecumu.