KULINĀRIJA: Franču nūja - bagete
Pasaulē labi pazīstama maize, ko raksturo mīksta struktūra un ieskauj kraukšķīga garoza. Savulaik šī maize tikusi cepta nakts stundās ciema kopējā krāsnī, lai iedzīvotājiem brokastīs būtu iespēja baudīt svaigu, tikko ceptu maizi. Taču 1920. gadā šī tradīcija beigusi pastāvēt, jo ar likumu aizliegts maizniekiem strādāt naktī.
Lai maizi varētu izcept ātrāk, tika radīt garāka un tievāka maize, kuru sāka dēvēt par bageti (franciski – “nūja”).
Vēlāk Parīzes maiznieki sāka sacensties, piedāvājot pircējiem pēc iespējas svaigāku maizi. Šī iemesla dēļ maize tika cepta pat trīs reizes dienā, turklāt to veidoja aizvien garāku un tievāku, lai maizei būtu pēc iespējas vairāk kraukšķīgās garozas. Šajā laikā radās bagete, kādu to pazīstam mūsdienās. Tieši tad šī maize sāka savu uzvaras gājienu ceļā uz patērētāju sirdīm visā pasaulē. Mūsdienās bagetes diametrs lielākoties ir 5 – 6 cm, bet garums – aptuveni 65 cm, lai arī retums nav pat metru garas bagetes.
Bagete ir populārākā maize Francijā, un arī mūsdienās tā tiek pasniegta gandrīz katrā maltītē. Brokastīs bageti ēd kā uzkodu kopā ar sviestu un ievārījumu, bet bērni to papildina ar šokolādi. Bagete ir neatņemama pusdienu un vakariņu sastāvdaļa, kas lieliski sader ar visdažādākajiem sieriem. Šī ir teicami piemērota maize sviestmaižu pagatavošanai – parasti uz tās liek sviestu un šķiņķi, tādēļ bagete lieliski derēs ātrajām uzkodām vai piknikam.