Uz Saeimas Vides apakškomisiju vakar tika atnests gana interesants dokuments. Amerikāņu biznesa konsultāciju kompānija Boston Consulting Group bez maksas izstrādājusi ieteikumus Baltijas jūras reģiona attīstībai, un Pasaules dabas fonds ar tās palīdzību tagad cenšas ietekmēt arī Latvijas politiķu lēmumus.Uz Saeimas Vides apakškomisiju vakar tika atnests gana interesants dokuments. Amerikāņu biznesa konsultāciju kompānija Boston Consulting Group bez maksas izstrādājusi ieteikumus Baltijas jūras reģiona attīstībai, un Pasaules dabas fonds ar tās palīdzību tagad cenšas ietekmēt arī Latvijas politiķu lēmumus.
Nav noslēpums, ka jūras ūdeņos saduras daudzas un dažādas intereses. Vēja ģeneratori traucē zvejniekiem, zvejnieki – militāristiem, pa vidu viņiem vēl kuģo prāmji, zemnieku biznesu ietekmē jūras saudzēšanai noteiktie lauku mēslošanas aizliegumi, un teju visas nozares konfliktē ar vides aizsardzības jomu, kas brīžam uzliek pat ļoti nesaprātīgus ierobežojumus, tādējādi ļaujot pārdalīt tirgus. Tā nozvejas kvotas gandrīz katru gadu Latvijai iet uz leju un arī zvejas rīki ar speciālu programmu palīdzību tiek iznīcināti. Vienīgi Baltijas jūras un arī citu valstu armijas netraucēti iznīcina jūras vidi un iemītniekus, spridzinot vecas un jaunas mīnas. Vides organizācijas militāristu nodarbēs nejaucas, un arī Bostonas pētnieki pievēršas maziedarbīgākai vides aizsargāšanai – eitrofikācijas (jūras aizaugšana) apkarošanai un pārzvejas samazināšanai. Galvenās rekomendācijas ir: sekmēt starpnozaru un starpvalstu sadarbību jūras saudzēšanā, veicināt zaļo biznesu, kā arī īstenot komerciāla rakstura iniciatīvas, ciešāk sasaistot vides izmaksas un to cēloņus. Tātad, ja prāmju satiksmes apjoms Baltijas jūrā pieaugtu, rēderejām būtu jāiemaksā vairāk vides sektorā.
Savdabīgi, ka pērn zaļie nāca klajā ar citu pētījumu – skandināvi saskaitīja, ka ap Baltijas jūru dzīvojošie jūras vides kvalitātes uzlabojumiem atvēlētu tērēt 3,8 miljardus gadā. Latvijā šis pētījums gan īpašu popularitāti neguva, jo savu jūru latvieši jau tāpat mīl un saudzē, turklāt mūsu ir tik maz, ka viss piesārņojums koncentrējas otrpus pie skandināviem, un viņiem pašiem ar to būtu jātiek galā. Maz ticams arī, ka Saeima ņems vērā amerikāņu jaunsacerēto Baltijas jūras biznesa plānu, kaut gan uz papīra tas sola fantastiku – 550 000 jaunradītas darba vietas zivsaimniecībā, tūrismā un lauksaimniecībā un papildu peļņu 32 miljardu apjomā. Tautsaimniecības nozaru un tajā skaitā zaļā biznesa intereses ir saprātīgi jāsabalansē.