Narkomānu ārstēšanai – no neparedzētiem gadījumiem

Tas ir ļoti labs jautājums, Neatkarīgajai saka Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš par to, kāpēc nauda jauniešu ārstēšanai un rehabilitācijai tiek prasīta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Veselības ministrija (VM) tuvāko nedēļu laikā valdībā iesniegs lūgumu piešķirt 300 000 eiro papildu narkoloģisko slimnieku ārstēšanai un rehabilitācijai. Atbilde slēpjas faktā, ka papildu naudu veselības aprūpe var dabūt tikai tad, ja notiek kaut kas ārkārtējs. Jau pērn Saeimā sēdē par narkomānu ārstēšanu Jelgavā esošā slimnīcā Ģintermuiža sūkstījās, ka nepietiek naudas, taču tad acīmredzot ārkārtēja situācija vēl nebija pienākusi.

Pašlaik ambulatoros pakalpojumus narkoloģijā nodrošina 42 ārstniecības iestādes, un tam plānotā summa šim gadam ir 455 720 eiro. Veselības aprūpes pakalpojumi pacientiem ar narkotiku atkarību stacionāri, tas ir, slimnīcā, tiek nodrošināti programmā Narkoloģija, un tajā paredzēts finansējums arī alkohola un citu atkarību ārstēšanai. Stacionāro veselības aprūpi narkoloģijas jomā nodrošina piecās iestādēs, taču narkotiku atkarīgo rehabilitāciju stacionārā divās slimnīcās – Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs un slimnīca Ģintermuiža, kur tiek nodrošināta arī obligātā narkoloģiskā palīdzība bērniem pēc bāriņtiesas lēmuma.

Narkotiku atkarīgo rehabilitācijai slimnīcā naudas šim gadam ir vēl mazāk nekā 2013. gadā, proti, pērn bija atvēlēti 47 803 lati 33 pacientu ārstēšanai, šogad tie ir 27 374 lati (38 949 eiro) 17 pacientu rehabilitācijai (viens no izskaidrojumiem ir tas, ka pērn ārstējušies mazāk, nekā paredzēts naudas...). Savukārt obligātajai narkoloģiskajai palīdzībai bērniem pēc bāriņtiesas lēmuma paredzēti 2750 lati (3912 eiro) – vien sešu bērnu ārstēšanai.

Uzmanība situācijai narkotiku atkarīgo ārstēšanā un rehabilitācijā pievērsta jauno psihoaktīvo vielu lietošanas sērgas dēļ. Atklājās, ka ir jāgaida rindā, lai nokļūtu ārstēties no atkarības, arī bērniem. Slimnīcas Ģintermuiža informācija liecina, ka rinda ir vairāku mēnešu garumā, piemēram, pašlaik var pierakstīties uz rudeni. Arī Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna apliecina, ka nav iespējams nodrošināt ārstēšanu un rehabilitāciju uzreiz pēc detoksikācijas, var piedāvāt tikai ambulatoras konsultācijas, taču visefektīvākais būtu šo jaunieti izolēt no vides, kurā viņš lietojis, lai veiksmīgāk sniegtu palīdzību.

VM no neparedzētiem līdzekļiem prasīs papildu naudu apmēram 100 pacientu ārstēšanai un rehabilitācijai, kā arī profilaksei. «Pašlaik ar esošo finansējumu mēs varam nosegt apmēram pusi no pieprasījuma,» atzīst R. Muciņš. Veselības budžeta finansējumā varot ielikt tikai tādu finanšu pieprasījumu, kāds tas ir bijis iepriekšējā gada bāzes finansējumā, un, ja ir nepieciešams vairāk, tā ir «jauna politikas iniciatīva». Jau pērn veselības aprūpei stacionāros ir prasīts papildu finansējums, taču nav piešķirts. R. Muciņš atzīst, ka tieši narkoloģijai speciāli nav lūgts, taču «kopējais pieprasījums ietvēra arī narkoloģiju». «Mūs vairāk uztrauc, kas būs nākamgad 1. janvārī, – mēs nevarēsim ielikt budžetā vairāk, nekā šim gadam pamata finansējums...» saka R. Muciņš.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais