Nedēļas nogalē Vienotība ieplānojusi parakstīt sadarbības līgumus ar sešām reģionālajām partijām. Precīzs kopdzīves modelis gan tikšot izstrādāts tikai šodien, un aptaujāto reģionu pārstāvju teiktais nepārliecina, ka līgums patiešām tiks parakstīts.
Turklāt pašā Vienotībā briest neapmierinātība ar partijas vadības enerģisko darbošanos, pulcējot ap sevi citas politiskās organizācijas.
Par politiskās potences stiprināšanu Vienotība aizdomājās jau pirms pašvaldību vēlēšanām pērn, kad aicināja koalīcijas partnerus Rīgā startēt vienā sarakstā. Nesaņēmusi partneru piekrišanu, Vienotība neilgi pēc Rīgā pārliecinoši zaudētajām vēlēšanām sāka lakstoties ar ietekmīgākajām reģionālajām partijām un, uzaicinot to pārstāvjus pie sevis, sāka kaldināt sadarbības līgumu.
«Plānojam, ka sadarbības līgumu parakstīs sešas reģionālās partijas,» saka Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars. Viņš arī neslēpj – kaut gan līguma parakstīšana jau ieplānota nedēļas nogalē, reģionu pārstāvji un Vienotība tikai šodien centīsies izveidot kopīgu izpratni par sadarbības līguma jautājumiem. Piemēram, par principiem kopīga saraksta veidošanai nākamajām Saeimas vēlēšanām. Ja sarunās nekas nenoies greizi, līgumu ar Vienotību parakstīs Tukuma, Talsu, Jēkabpils, Ogres, Kuldīgas un Valmieras partijas.
To, ka Vienotība varētu iekļaut savā sarakstā dažas no reģionu redzamākajām personībām, apliecina arī Valmieras pašvaldības priekšsēdētājs Inesis Boķis, kas, visticamāk, startēšot Saeimas vēlēšanās tieši no Vienotības saraksta. Viņš uzsver, ka līguma parakstīšana un iekļaušanās tās vēlēšanu sarakstā nenozīmējot, ka Valmierai un Vidzemei saplūdīs ar Vienotību. Tā būšot tikai izvērsta sadarbība starp politiskajām organizācijām. Arī Talsu domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus apliecināja, ka Talsu novada attīstībai biedri varētu startēt Saeimas vēlēšanās no Vienotības saraksta. Abu pilsētu mēri sadarbības līguma parakstīšanu pieminēja tikai kā iespējamību.
Vienotības vadības apetīte pēc papildspēkiem politiskajā cīņā par vietu Saeimā neapmierinātību izraisījusi tās ierindas biedros, kas ir nemierā ar Vienotībai nepiederošu personu iekļaušanu vēlēšanu sarakstā, jo tādējādi atliek mazāka iespēja, ka sarakstā tiks ietverti Vienotības jaunie cilvēki. Protams, iespēja, ka viņi tiks ievēlēti, sarūk vēl mazāka.
No Vienotības centra attālinātie partijas biedri ir arī nemierā par to, ka tiem liegta iespēja uzzināt par Vienotības un reģionu sarunu gaitu. «Atceros, ka vēl pagājušajā gadā partijas birojs [..] uz diskusiju par sadarbību bija aicinājis gandrīz visas Latvijā pastāvošās mazās novadu partijas. No tā laika, cik man zināms, nav notikusi neviena plašāka diskusija par nākotnes iespējamajiem sadarbības modeļiem,» sarakstē ar partijas biedriem pauž Vienotības Salaspils nodaļas vadītājs Raimonds Čudars.
Viņš uzskata, ka, tuvinoties «vietējām bonzām», Vienotība atzinusi savu nespēju vai nevēlēšanos partijas idejas iedzīvināt valsts reģionos. «Diez vai šo darbu varēs aizstāt ar paktiem, kas lielā mērā atgādina Putina–Kadirova vienošanos,» raksta R. Čudars.
Par Vienotības jauniešu iespēju un cerību apdraudēšanu, pievienojot reģionu cilvēkus vēlēšanu sarakstam, satraucas politiskās organizācijas jaunatnes valdes loceklis Gatis Liepiņš: «Mums jāpieturas pie solītā biedriem, ka prioritāte ir mūsu pašu cilvēki.